Lai  pēc 2020. gada saglabātos struktūrfondu līdzfinansējums, būs nepieciešama Latvijas valdības, uzņēmēju organizāciju un Eiropas parlamenta deputātu kopīga darbība. Tāds ir secinājums pēc diskusijas «Ko sagaidīsim no ES budžeta nākotnē».  Tiesa, 2017. gadā Latvija no ES varētu iegūt arī vairāk resursu, bet par tālākām perspektīvām ir liela neskaidrība.

Eiropas Parlaments (EP) 1.decembrī balsos par ES 2017.gada budžetu, par kuru EP un ES Padome (dalībvalstu ministri) vienojās 17.novembrī. Panāktā vienošanās paredz finansējuma pieaugumu Latvijai svarīgās jomās.

Pašlaik  Latvija ir starp tām dalībvalstīm, kuras visefektīvāk mācējušas ES naudu pārvērst izaugsmē un rezultātā, atzina Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris.

«Kopš 2000. gada Latvija  no ES saņēmusi (neto plūsma) vairāk nekā 7,7 miljardus eiro, kam arī bija jāatstāj ilgtermiņa efekts, tomēr salāgojot tautsaimniecības attīstību un ES struktūrfondu ieplūšanu pēdējos gados aina ir biedējoša,» norādīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste Baiba Traidase. Viņa sacīto pamato ar to, ka 2016. gadā samazinoties ES fondu apjomam sarūk arī Latvijas IKP pieauguma temps. «ES fondu ieguldījumiem jābūt tādiem, kas spēj palīdzēt ekonomikai,» uzsver B. Traidase. Viņa redz risku, ka jaunajā ES plānošanas periodā Latvijai būs mazāks ES fondu apmērs un līdz ar to zemāka ekonomiskā izaugsme.

Visu rakstu Eiropas «skābekļa padeve» Latvijai var apsīkt lasiet otrdienas, 29.novembra laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.