2016. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, IKP pieauga par 1,5% pēc sezonāli izlīdzinātajiem un par 2,1% pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem.

2016. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, apstrādes rūpniecības nozare pieaugusi par 0,5 %. Lielākie pieaugumi bija vērojami tekstilizstrādājumu ražošanā – par 12 %, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 9%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 8 %. Samazinājumu uzrāda pārtikas produktu ražošanas nozare – par 1,5%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozare – par 4%, apģērbu ražošanas nozare – par 6% .

Būvniecības produkcijas apjoms samazinājās par 19%. Lielākie kritumi vērojami dzīvojamo ēku būvniecībā par 25%, autoceļu, šoseju, ielu, ceļu un dzelzceļu līniju būvniecībā – par 26 %. Pieaugums bija vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 49% un viesnīcu būvē – par 107%.

Mazumtirdzniecība palielinājās par 1%, tai skaitā par 2% pieauga pārtikas un par 1% – nepārtikas preču tirdzniecība. Vairumtirdzniecība šajā laika periodā pieaugusi par 6%.

2016. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada 1. ceturksni transporta nozare palielinājusies par 2%, t.sk. pasažieru pārvadājumi – par 6% un kravu apgrozība – par 1%.
Izklaides un atpūtas pakalpojumu apjoms palielinājies par 6%, t.sk. azartspēļu nozarē pieaugums par 9%.

IKP pieaugumu veicināja arī produktu nodokļi (pievienotās vērtības, akcīzes un muitas nodokļi), kas 2016. gada 1. ceturksnī pieauga par 6 %.

2016. gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada 1. ceturksni privātais galapatēriņš pieauga par 4%. Privātajā galapatēriņā mājsaimniecību izdevumi pārtikai pieauga par 5%, transportam (izdevumi sabiedriskajam transportam, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 9%, atpūtai un kultūrai – par 3 %, bet izdevumi mājokļa uzturēšanai saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Mājsaimniecību galapatēriņu ietekmēja patēriņa cenu kritums un mājsaimniecību ienākumu palielināšanās.
Valdības galapatēriņš palielinājies par 2%.

Bruto pamatkapitāla veidošana kritusies par 16 %. Ieguldījumi iekārtās un mašīnās samazinājušies par 10%, intelektuālajā īpašumā – par 15 %, mājokļos un citās ēkās un būvēs – par 24%.

Eksports samazinājies par 3%, bet importa apjomi palielinājušies par 5%.