Kā jau iepriekš prognozēts, algas pirktspēju otrajā ceturksnī noteica sarūkošā inflācija, tomēr atalgojuma kāpums joprojām ir mērens, portālā makroekonomika.lv norāda O. Krasnopjorovs.

Db.lv jau informēja, ka gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 481 lats, kas, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, ir par 3,7% jeb 17 Ls vairāk. Sabiedriskajā sektorā gada laikā darba samaksa augusi par 4,6% (no 497 līdz 520 latiem), no tā vispārējās valdības sektorā - par 1,7% (no 458 līdz 466 latiem), bet privātajā sektorā pieaugums bija 3,4% (no 443 līdz 459 latiem). 

«Nozīmīgi palēninoties patēriņa cenu kāpumam (otrajā ceturksnī inflācija bija 2,3%) par saņemto algu nopērkamais preču un pakalpojumu apjoms ir pieaudzis,» norāda LB ekonomists.

Vienlaikus viņš pauž - augstā bezdarba apstākļos jaunpieņemtajiem darbiniekiem var piedāvāt zemāku atalgojumu nekā uzņēmumā vidēji, un tas nobīda vidējās algas statistiku uz leju, savukārt «atsevišķām darbinieku grupām daļēji tiek kompensēti krīzes laikā veiktie būtiskie algas samazinājumi, kas paātrinājis atalgojuma kāpumu sabiedriskajā sektorā».

«Lai gan arī šajā reizē varētu sagaidīt mediju virsrakstus: «Vidējā alga sabiedriskajā sektorā joprojām ir augstāka nekā privātajā!», nekā sensacionālā šeit nav: tiešā veidā privātā un sabiedriskā sektora algas nav salīdzināmas šo sektoru struktūras atšķirību un ēnu ekonomikas izplatības dēļ.» norāda O. Krasnopjorovs, skaidrojot, ka pašlaik nekas neliecina, ka būtu sākusi akumulēties kāda algas disproporcija, kas ilgtermiņā varētu novest pie nelabvēlīgām sekām: ceturkšņa un pat gada pieauguma tempus galvenokārt nosaka bāzes efekti, proti, tiek kompensēts straujāks nekā parasti atalgojuma kāpums vai kritums iepriekšējos periodos.

«Riski, ka algas kāpums var pārsniegt produktivitāti, galvenokārt saistāmi ar (lēni) augošām uzņēmēju sūdzībām par darbaspēka trūkumu (visvairāk joprojām būvniecībā),» makroekonomika.lv norāda ekonomists, piebilstot, ka darbaspēka trūkums šoreiz neizpaudīsies tautsaimniecības konkurētspējai bīstamā mērogā, jo darbaspēka trūkums nav visaptverošs, kā tas bija 2000. - 2007. gadā, bet pietrūkst tieši augstas kvalifikācijas speciālistu. Tādējādi palielinās cilvēku motivācija apgūt jaunas zināšanas un prasmes, un tautsaimniecības mērogā «tas ne vien vecina vidējo darba ražīgumu, bet arī mazina šādu speciālistu trūkumu». Tāpat ekonomists pauž, ka pamazām pierimst emigrācija un pieaug emigrējušo atgriešanās Latvijā.