Finanses
2016. gada 6. jūnijs 13:07
Svarīgākais rīks dzīves līmeņa uzlabošanai ir produktivitātes celšana. Ekonomists un filozofs Ādams Smits jau 1776. gadā savā darbā "Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem" argumentēja, ka viens no galvenajiem tautu bagātības vairotājiem ir darbaspēka produktivitāte. Arī nesenais OECD pētījums par produktivitātes indikatoriem liecina, ka ienākumu līmeņa atšķirības pa valstīm galvenokārt skaidrojamas ar darbaspēka produktivitātes atšķirībām. Viens no piemērotākajiem darbaspēka produktivitātes indikatoriem ir IKP uz nostrādāto stundu. Pētot OECD valstu 2014. gada produktivitātes datus redzams, ka Latvija ierindojas pat vēl zemāk, nekā mērot IKP uz iedzīvotāju. Latvijas produktivitātes līmenis ir audzis kopš 2000. gada, tomēr OECD valstu vidējam rezultātam tas tuvojas lēnākā tempā, nekā IKP uz iedzīvotāju. Līdz ar izglītības kvalitātes paaugstināšanu, uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, spēcīgākas konkurences attīstīšanu utt. celt produktivitātes un ienākumu līmeni Latvijā var, veicinot eksporta izaugsmi un investējot infrastruktūrā.
Latvija savā salīdzinoši īsajā neatkarības periodā ir daudz paveikusi, un pie lieliem sasniegumiem pieskaitāms arī nesenais uzaicinājums kļūt par daļu no pasaules attīstītāko valstu apvienības – OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija), norāda Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.
Taču nav arī noslēpums, ka Latvijai pārējās OECD dalībvalstis jāiedzen daudzās jomās. Viens no indikatoriem, ko ekonomisti salīdzina vispirms, ir iekšzemes kopprodukts (IKP) uz iedzīvotāju, jo tas liecina par dzīves līmeņa atšķirībām starp valstīm. Šobrīd vērojamais strukturālo reformu trūkums un iedzīvotāju novecošanās komplektā ar lēno eksporta izaugsmi un izteikti zemo investīciju līmeni neko labu par Latvijas izredzēm pārskatāmā nākotnē palielināt produktivitātes pieaugumu un noķert pārējās OECD valstis neliecina. Iestāšanās OECD var konverģences (tuvināšanās) procesu paātrināt, ja ieklausīsimies mums veltītajās rekomendācijās un ieviesīsim tās dzīvē, uzskata eksperte.
Latvija jau kādu laiku ir pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts, kopš 2014. gada arī eirozonas sastāvdaļa, savukārt līgumu par iestāšanos OECD parakstīja jau 2. jūnijā. Iestāšanās OECD bijusi viena no Latvijas valdības prioritātēm, taču viss nenoritēja tik gludi, cik plānots.
Procesu kavēja Latvijas neatbilstība OECD normām vairākās kategorijās. Piemēram, Krimināllikuma grozījumus un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likuma grozījumus, ar mērķi izpildīt OECD rekomendācijas par kukuļošanas apkarošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Saeima to galīgajā lasījumā pieņēma tikai dažas dienas pirms OECD Pretkukuļošanas darba grupa lēma par Latvijas gatavību pievienoties organizācijai. Neskatoties uz darba grupas pozitīvo vērtējumu, izpildītas ir tikai prioritārās rekomendācijas – darāmā vēl šajā ziņā ir ļoti daudz, norāda eksperte.
Lai gan pēdējā laikā vērojams zināms progress, ļoti lēns ir bijis arī valstij piederošo uzņēmumu pārvaldes uzlabošanas process. To atbilstoši labākajai praksei neesam varējuši (vai varbūt – gribējuši) sakārtot jau daudzus gadus, lai gan par to ļoti centīgi atgādinājušas arī citas starptautiskās institūcijas (gan Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), gan Eiropas Komisija (EK) gan finanšu atbalsta programmas laikā (2009-2012), gan Eiropas Semestra ietvaros) [i]. OECD korporatīvās pārvaldības komiteja solījusi arī pēc Latvijas uzņemšanas uzmanīgi sekot tam, kā praksē tiks ieviesta valdības apņemšanās uzlabot valsts kapitāla daļu pārvaldību. Kopumā nepamet sajūta, ka pozitīvas izmaiņas valstī galvenokārt notiek brīžos, kad gribam iestāties kādā organizācijā. Taču, ja vēlamies arī turpmāku dzīves līmeņa uzlabošanos, šim ieradumam būtu jāmainās, piebilst analītiķe.
OECD sastāvā līdz šim bija 34 dalībvalstis, tajā skaitā arī mūsu kaimiņi igauņi, kuri paspēja organizācijai pievienoties jau 2010. gadā. Arī lietuvieši ir uzsākuši pārrunu procesu un cer tuvākajos gados tajā iestāties. Salīdzinot Latvijas un citu valstu IKP uz iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes (jeb ņemot vērā cenu līmeni katrā valstī), redzams, ka esam nabadzīgāki ne tikai par OECD valstīm vidēji, bet arī par tuvākajiem kaimiņiem, uzsver L. Zorgenfreija. IKP uz iedzīvotāju (dzīves līmenis) 2015. gadā Latvijā bija par 40% zemāks nekā vidēji OECD valstīs. Zemāk par Latviju ierindojas tikai Čīle, Turcija un Meksika. Pozitīvi, ka šajā rādītājā novērojama būtiska konverģence – kopš 2000. gada esam par 26 procenta punktiem (pp) pietuvojušies OECD vidējam rādītājam. Lai gan abu mūsu kaimiņvalstu starta pozīcijas bija labākas nekā Latvijai, lietuvieši spējuši pārvarēt pat veselus 33pp, kamēr igauņi nedaudz mazāk nekā Latvija – 24 pp no starpības ar OECD vidējo ienākumu līmeni, skaidro eksperte.
Galerijā augstāk iespējams aplūkot konkrētus rādītājus, salīdzinot ar OECD valstīm un ekspertes vērtējumu!
