Ja Latvijā nemainīsies finanšu sektora dalībnieku skaits vai to darbības modeļi, iesaldēto līdzekļu apmēri turpmāk noteikti vairs nebūs tādi, kādi bija iepriekš, atzina Platacis, piebilstot, ka līdz šim visvairāk līdzekļi tika iesaldēts 2022. gadā.

"Ļoti būtisks faktors, kas, rodoties aizdomām, tiek vērtēts līdzekļu iesaldēšanas gadījumos, ir steidzamības elements. Iepriekš šo steidzamību radīja darbs ar likvidējamajām kredītiestādēm, kas naudas atmazgāšanas shēmās bija kontaktpunkts Latvijā. Ja līdzekļi netiktu iesaldēti, ļoti iespējams tie nekavējoties tiktu pārskaitīti uz trešajām valstīm, kur tiem nevarētu tikt klāt ne iespējamie cietušie, ne valsts iestādes. Šobrīd darbs ar likvidējamajām kredītiestādēm no FID puses praktiski ir pabeigts un līdz ar to fokuss ir uz vietējo noziedzību, kur steidzamības elements parādās reti," stāstīja Platacis.

 Viņš sacīja, ka pašlaik līdzekļi pamatā tiek iesaldēti krāpšanas lietās, kad Latvijas uzņēmējiem vai iedzīvotājiem ir izkrāptas lielākas summas. Šajās lietās pēdējo divu gadu laikā ir novērota tendence, ka krāpnieki orientējas uz vidēju vai lielu uzņēmumu grāmatvežiem, kuriem ir pieeja lielākiem naudas līdzekļiem.

Ir pāris gadījumi, kad pēc cietušo vai tiesībsargājošo iestāžu vēršanās pēc palīdzības ir izdevies noķert diezgan apjomīgas summas. Tāpat tiek attīstīta prakse, kad līdzekļus izdodas iesaldēt jau kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

"Ļoti bieži shēma ir tāda, ka, izkrāpjot naudu no kāda konta Latvijā, to nekavējoties pārskaita uz kādu citu Eiropas Savienības valsts banku vai maksājumu iestādi un nākamajā vai aiznākamajā solī tā tiek pārvērsta par kriptovalūtu. Tālāk jau šiem līdzekļiem, lai tos paspētu noķert, izsekot ir praktiski neiespējami," atzina Platacis, vienlaikus piebilstot, ka ir līdzekļi, lai izsekotu transakcijas arī ar virtuālajām valūtām un citiem līdzīgiem instrumentiem.