Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā nozīmīgas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas nosaka maksimālās procentu likmes griestus, kā arī reklāmas ierobežojumi aizdevējiem. Mainoties likmēm, nozīmīgs skaits aizņēmēju, kas līdz šim kvalificējās aizdevumam, vairs to nevarēs saņemt, un līdzšinējo 30% vietā aizdevumam kvalificēsies tikai 7-10% no saņemtajiem pieteikumiem, intervijā min AS 4finance izpilddirektors Gvido Endlers, kurš paredz, ka, visticamāk, situācija tirgū pēc grozījumu stāšanās spēkā novedīs pie tā, ka bankas un nebanku aizdevēji piedāvās līdzīgus produktus un konkurence saasināsies.

Kā jaunie likumdošanas grozījumi ir ietekmējuši uzņēmuma darbību, un kā pakalpojums mainījies kopš gada sākuma?

2019.gada 1.janvārī stājās spēkā izmaiņas, kas nosaka - kredīta maksimālā summa, ja tas tiek atdots vienā maksājumā, ir puse no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro (iepriekš tie bija 425 eiro). Tāpat grozījumi paredz, ka šādam aizdevumam ir ierobežots arī pagarinājumu skaits līdz divām reizēm. Jāatzīmē, ka jaunie nosacījumi attiecas arī uz aizdevumiem, par kuriem līgums noslēgts pērn, kad spēkā bija vēl iepriekšējais regulējums. Jau dažas dienas pirms likuma stāšanās spēkā ieviesām šos nosacījumus, lai pavērotu, kā šī sistēma darbojas. Pusotra mēneša laikā, kamēr piedāvājām pakalpojumu saskaņā ar jaunajiem nosacījumiem, saņēmām ārkārtīgi daudz neapmierinātu klientu e-pastu un zvanu ar sūdzībām par jauno produktu.

Jāpiebilst, ka šāda veida maksimālās summas ierobežojums nav pilnīgi nevienā valstī, kurā mēs strādājam, un nav saprotams, ko likumdevējs ar šiem grozījumiem ir vēlējies panākt. Statistika liecina, ka kavētāju īpatsvars kopējā aizdevumu portfelī ir salīdzinoši zems, un 87% no visiem klientiem savu aizņēmumu atmaksā laikā. No tiem klientiem, kas kavē, 90% aizdevumu atmaksā līdz 30. kavējuma dienai, bet līdz 90.dienai aizdevumu ir atmaksājuši 95% kavētāju. Savukārt atlikušajos 5% ietilpst personas, kas nevar samaksāt vai to negrib darīt, aizņēmēji, kam notiek maksātnespējas process, vai krāpniecības upuri, lai gan šādu personu ir ļoti maz. Ir skaidrs, ka mēs nekādā mērā neesam ieinteresēti izsniegt aizdevumus personām, par kurām pastāv bažas, ka tās varētu neatdot aizņēmumu. Atšķirībā no bankām, mēs tādā gadījumā riskējam nevis ar noguldītāju naudu, bet ar akcionāru un paša uzņēmuma līdzekļiem.

1.janvārī stājās spēkā vēl vieni likumdošanas grozījumi, kas nosaka - par klientiem, kuri vēlas aizņemties, sākot no 100 eiro, jāpieprasa informācija no VSAA vai VID, kas apliecina personas ienākumus. Mēs pildām šīs prasības, un maksātspējas vērtēšana mums vienmēr ir bijusi nozīmīgs aspekts. Mūsu kompānija vērtē arī tos klientus, kuru aizdevums ir līdz 100 eiro, paļaujoties uz viņu sniegto informāciju, piemēram, konta pārskatu. Protams, jaunie grozījumi ir prasījuši ievērojamas investīcijas gan biznesa procesos, gan IT sistēmu pielāgošanai jaunā regulējuma prasībām.

Minējāt, ka klienti izteica neapmierinātību par jauno aizdevumu izsniegšanas kārtību – kā risinājāt šo jautājumu?

Nācās domāt, kā pielāgot pakalpojumu tam, ko klients vēlas saņemt ar regulējuma prasībām. Rezultātā veicām lielas izmaiņas mūsu piedāvājumā. Jaunie produkti paredz izmaiņas trijos virzienos - palielināts klientiem pieejamā kredīta limits no 215 eiro līdz 500 eiro, samazināta kredīta procentu likme no 8,8% mēnesī līdz 7,5% mēnesī, un klientam ieviests jauns atmaksas veids – produkta koncepcija paredz pilnībā atteikties no pagarināšanas maksas, ieviests minimālais mēneša maksājums ar pakāpenisku pamatsummas atmaksu. Tas nozīmē, ka klientam vispār nav jāpagarina aizdevums, bet ir iespēja veikt minimālo mēneša maksājumu, kas sastāv gan no pamatsummas, gan procentiem. Klients var aizņemties uz mēnesi un atmaksāt to divos veidos – uzreiz visu summu vai arī pakāpeniski, veicot vismaz minimālo maksājumu - 20 eiro mēnesī.

Šobrīd, līdz 1.jūlijam, uzņēmumi ir pielāgojuši šos produktus un joprojām izsniedz summas no 50 līdz 500 eiro. Jāatgādina, ka bankas aizdevumus līdz 500 eiro nepiedāvā vispār. Visticamāk, situācija tirgū pēc grozījumu stāšanās spēkā novedīs pie tā, ka bankas un nebanku aizdevēji piedāvās līdzīgus produktus un konkurence saasināsies.

Cik liels šobrīd ir atteikumu īpatsvars?

No 100 pieteikumiem izsniedzam aizdevumu aptuveni 30 klientiem, tādējādi aptuveni 70% nekvalificējas mūsu prasībām, kas vērstas uz klientu maksātspējas vērtēšanu.

Pēc kādiem kritērijiem izvērtējat klientus, un kādi patlaban ir galvenie atteikumu iemesli?

Maksātspējas vērtēšanas process nav radies vienā dienā – neskatāmies uz klientu kategorijās, vai viņš ir melns vai balts, nepārtraukti uzlabojam vērtēšanas modeļus, lai pēc iespējas precīzāk varētu pateikt, vai klients kredītu atmaksās. Ja agrāk mums bija 3000 kritēriju, kurus izvērtējām, tad tagad jau tie ir virs 4,5 tūkstošiem kritēriju.

Klientu vērtēšanai mēs izmantojam ļoti sarežģītu skoringa metodi. Tajā ietilpst klienta kredītvēstures pārbaude, dati no kredītinformācijas birojiem, līdzšinējais sadarbības vērtējums ar mūsu kompāniju, aizņēmēja vecums un citi faktori. Var teikt, ka tā ir sava veida punktu piešķiršanas sistēma pēc ārkārtīgi daudzām kategorijām - katram klientam, ņemot vērā daudzus kritērijus, tiek piešķirts noteikts punktu skaits, un, ja viņš nesasniedz konkrētu līmeni, tad aizdevumu saņemt nevar. Šis vērtēšanas modelis, ko ieviesām jau pirms kāda laika, aizdevumu atmaksas statistikā uzrāda labus rezultātus.

Kas gaidāms 1.jūlijā?

1. jūlijā stāsies spēkā nozīmīgas izmaiņas, kas nosaka maksimālās procentu likmes griestus (0,07% dienā jeb 25% gadā). Tirgu tas ietekmēs tādā veidā, ka nozīmīgs skaits aizņēmēju, kas līdz šim kvalificējās aizdevumam, vairs to nevarēs saņemt, un lēšam, ka līdzšinējo 30% vietā aizdevumam kvalificēsies tikai 7-10%.

Tāpat šajā datumā stāsies spēkā patēriņa kreditēšanas pakalpojumu reklāmas ierobežojumi, kas izraisījuši ārkārtīgi lielas diskusijas. Arī PTAC teicis, ka reklāmas ierobežojumu regulējums ir grūti realizējams reālajā tirgus situācijā, jo regulējumā ir iekļauti vairāki jēdzieni, ko var interpretēt dažādi. Latvijas Raidorganizāciju asociācijas un Reklāmas asociācijas pārstāvji komentējuši, ka esošā PTAL redakcija attiecībā uz patēriņa kreditēšanas reklāmas ierobežojumiem radīs situāciju, kad vietējiem medijiem tiks atņemti aptuveni 15 miljoni eiro, kas, visdrīzāk, bija paredzēti kvalitatīva satura radīšanai. Rezultātā šie līdzekļi varētu aizplūst prom no Latvijā reģistrētiem medijiem, nostādot tos konkurētnespējīgā statusā pret medijiem, kas nav pakļauti Latvijas jurisdikcijai, piemēram, Youtube, Facebook un citiem. Uzskatām, ka kopumā reklāmas ierobežojumi ir nepieciešami, un grozījumu izstrādes gaitā 4finance un LAFPA nāca klajā ar saviem priekšlikumiem, balstoties uz reālo tirgus situāciju, taču diemžēl tos neņēma vērā. Beigās deputāti konstatēja, ka, vēloties aizliegt ātro kredītu reklāmas, viņi ir aizlieguši reklāmas visai kreditēšanas jomai, taču piekrītam, ka reklāmas ierobežojumiem jāattiecas uz visiem finanšu tirgus dalībniekiem vienādi, jo neredzam atšķirību, vai pakalpojumu sniedz mūsu nozare vai kāds cits, esam atvērti kvalitatīvam dialogam, bet neesam gatavi samierināties ar nebanku sektora diskrimināciju.

Kā tirgu ietekmēs procentu likmes ierobežojumi?

Izmaiņas PTAL panāks to, ka Latvijā būs vislētākie kredīti Eiropā, bet ir skaidrs, ka nebūs neviena uzņēmuma, kas gatavs aizdevumus ar šādu likmi izsniegt. Galvenokārt tas saistīts ar izdevumiem par maksātspējas vērtēšanu, IT un finansējuma piesaistes izmaksām – mēs finansējumu piesaistām starptautiskajos tirgos, un mums par šo naudu jāmaksā procenti. Saskaitot kopā visas izmaksas, tās nav ne tuvu tādas, lai mēs spētu strādāt ar šādu procentu likmi, tāpēc uzskatām, ka licencēts un kontrolēts patēriņa kreditēšanas laiks pēc 1.jūlija Latvijā, visticamāk, būs beidzies. Līdz šim, uz mēnesi aizņemoties 100 eiro, patērētājam procentu maksājums bija 7,5 eiro, bet pēc 1.jūlija tie būs 2 eiro. Minēšu elementāru piemēru – maksātspējas vērtēšanas procesa ietvaros mēs pārbaudām klientu iedzīvotāju reģistra datu bāzē, ko uztur PLMP. Par katru šādu pārbaudi - vienalga, vai pārbaudām vienu klientu vai 100 tūkstošus klientu, neatkarīgi no klientu skaita, - maksājam 2 eiro par klientu. Taču jāmaksā arī par citu datu bāzu izmantošanu, izdevumos ietilpst finansējuma izmaksas, darbinieku algas, telpu izmaksas. Rezultātā šis procentu ierobežojums liek mums samazināt izmaksas attiecībā uz maksātspējas procesu vērtēšanu, ko mēs negribēsim darīt, jo uzņēmējdarbības princips ir peļņas gūšana, un mēs neesam ieinteresēti izsniegt naudu klientiem, par kuriem pastāv risks, ka viņi neatmaksās aizņēmumu.

Vai gaidāms, ka nebanku aizdevēji piedāvās arī jaunus pakalpojumus?

Jau tagad redzams, ka tirgū ir aptuveni 60 uzņēmumi, kas nodarbojas ar patēriņa kreditēšanu, un vairākas kompānijas Latvijā vairs neizsniedz kredītus, gaidot dienu, kad stāsies spēkā jaunie grozījumi. Savukārt tie, kas neaizies, biznesa saglabāšanas nolūkā centīsies ieņemt jaunas nišas un savus produktus pielāgot tādiem pakalpojumiem, kādus piedāvā tradicionālās bankas. Var prognozēt, ka tiks piedāvātas norēķinu kartes un kredītkartes ar vai bez IBAN kontiem.

Pēc 1.jūlija līdzšinējā darbības koncepcija ievērojami mainīsies, un, visticamāk, tiks piedāvātas summas virs 500 eiro, kā rezultātā klientam nāksies aizņemties lielākas summas uz garākiem termiņiem, un attiecīgi procentos viņš samaksās vairāk. Minēšu piemēru - cilvēks vēlas iegādāties ledusskapi, kas maksā 400 eiro, viņam pašam ir jau 200 eiro, bet vēl 200 eiro pietrūkst, ko līdz šim viņš līdz algas datumam pēc nepilna mēneša varēja aizņemties pie nebanku kreditētājiem. Tagad viņam nāksies aizņemties 500 eiro un attiecīgi procentos maksāt vairāk par šo aizņēmumu. Tādējādi viņš pārmaksās daudzas reizes vairāk nekā, aizņemoties nepieciešamo summu. Patlaban tieši summas 100 un 200 eiro apmērā ir vispieprasītākās, taču pēc 1.jūlija tās vairs nebūs pieejamas.

Tirgū strādā gan lielāki aizdevēji, kas strādā vairākās pasaules valstīs, gan mazāki, kuri piedāvā aizdevumus Latvijas tirgum. Visticamāk, ierobežojumi visvairāk ietekmēs tieši mazās kompānijas, tādējādi arī samazinot konkurenci tirgū.

Vieta tirgū tukša parasti nepaliek – vai šo mazo aizdevumu tirgū nesarosīsies nelegālie aizdevēji?

Bankas tos iedzīvotājus, kuru ienākumi ir zem 500 eiro, nekreditē, taču, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šādu iedzīvotāju Latvijā kopumā ir virs 250 tūkstošiem, tādēļ rodas jautājums, kur viņi saņems aizdevumu? Jau 2016.gadā parādījās virkne nelegālo tirgus spēlētāju, un arī tagad šāda aktivitāte ir novērojama.

Taisnība, ka tirgus daļa nepaliks tukša un nepieciešamība pēc nelieliem īstermiņa aizdevumiem nekur nepazudīs, tādēļ šie klienti, visdrīzāk, meklēs citas iespējas. Taču jāatceras, ka nelegālos aizdevējus neviens neregulē un tie var piemērot jebkādas prasības saviem parādniekiem, neievērojot arī patērētāju tiesības.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.