Dažu gadu laikā kopfinansējuma tirgus Latvijā ir audzis ievērojami, taču regulējums netiek līdzi izaugsmei. Sākotnējā valsts institūciju aktivitāte Kopfinansējumu pakalpojumu likumprojekta izstrādē bija liela, bet šobrīd tā bremzējas, kas atbaidījis daļu tirgus spēlētāju. Kā liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) apkopotie dati, šā gada pirmajā ceturksnī caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām finansēti aizdevumi 201 miljona eiro apmērā. Ja salīdzina ar 2017. gada attiecīgo periodu, kad Latvijas platformās tika investēti 96 miljoni eiro, investēto līdzekļu apjoms ir dubultojies. Savukārt, salīdzinot pirmā ceturkšņa datus ar 2017. gada ceturto ceturksni, kad Latvijas savstarpējo aizdevumu platformās tika investēti 155 miljoni eiro, pieaugums vērojams 30% apmērā.

Kopfinansējumu pakalpojumu likums izstrāde notiek jau pāris gadus, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts pagājušā gada septembrī, ko tirgus dalībnieki vērtēja atzinīgi, taču pēc tam tajā veiktas izmaiņas, kuras pašreiz kompānijas vērtē kā sektoru bremzējošas. Finanšu ministrija gan apgalvo, ka izstrāde bremzējas, jo tā gaida ES vienoto regulējumu.

«Jau vairāk nekā divus gadus tiek gatavots Kopfinansējuma pakalpojumu likuma projekts, un nepieciešamība pēc likuma radās vēl agrāk – nu jau pirms trīs gadiem, kad Latvijā tika izveidota pirmā kopfinansējuma platforma »Mintos,« atgādina zvērinātu advokātu biroja TGS Baltic vecākā juriste Alise Eljašāne. Tomēr, pēc viņas teiktā, likumprojekta tapšana ir tik ilgstoša un smagnēja, ka gan Mintos, gan arī vairākas citas platformas ir izvēlējušās darbību turpināt citās jurisdikcijās, tai skaitā, Igaunijā, kur tiesiskais regulējums šādu platformu izveidei ir labvēlīgs.

Visu rakstu Platformām kļūst nepievilcīga iespējams izlasīt ceturtdienas, 31.maija, laikrakstā Dienas Bizness!