Pēdējo trīs gadu laikā strauji audzis Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) kreditēšanas indekss privātpersonu segmentā, apliecinot ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju spēju aizņemties līdzekļus savu vajadzību apmierināšanai un arī banku gatavību izsniegt aizdevumus. Vienlaikus kreditēšanas indekss uzrāda arī iedzīvotāju piesardzību - privātpersonu segmentā spēja aizņemties līdzekļus kopumā ir augstāka nekā vēlme to darīt.
«Latvijas iedzīvotāju materiālā situācija kopumā uzlabojas, līdz ar to banku gatavība izsniegt aizdevumus aizvien pieaug. Banku spēja un vēlme kreditēt ir augsta. Izsniegto kredītu apjoms, galvenokārt, ir saistīts ar klientu vēlmi un spēju aizņemties. Ņemot vērā, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir 22% apmērā no IKP, tas joprojām negatīvi ietekmē klientu spēju aizņemties, tādejādi kavējot straujāku izaugsmi, īpaši privātpersonu segmentā,» komentē Sanda Liepiņa, LKA valdes priekšsēdētāja. Viņa arī piebilst, ka lai arī lēnāk, pieaug vēlme aizņemties, un var prognozēt kreditēšanas aktivitātes pieaugumu. Piemēram, aizvien vairāk iedzīvotāju izskata iespēju iegādāties vai būvēt savu mājokli, ko pozitīvi ietekmē arī valsts atbalsta programmas, kas jau darbojas.
Saskaņā ar LKA izstrādātā indeksa jaunākajiem datiem kreditēšana privātpersonu segmentā arī pērn turpinājusi stabilu izaugsmi. 2017. gadā tā pat bijusi straujāka nekā gadu iepriekš, sasniedzot 104 procentpunktus un iezīmējot kreditēšanas klimata uzlabošanos privātpersonu segmentā par 4 procentpunktiem, kas ir straujākais kāpums trīs gadu laikā. Salīdzinājumā ar 2016. gadu indeksa rezultāti 2017. gadā iezīmē īpaši strauju izaugsmi iedzīvotāju spējā aizņemties (+8 procentpunkti). Tiesa, vēlme aizņemties nav gan augusi tik strauji (+2 procentpunkti).
Kā liecina LKA kreditēšanas indekss privātpersonu segmentā, 2017. gadā būtiskas izmaiņas vērojamas arī banku sektorā - komercbanku vēlme kreditēt privātpersonas aizvadītā gada laikā augusi par 11 procentpunktiem. Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas pozitīvi ietekmējis banku vēlmi kreditēt, ir augošā privātpersonu spēja aizņemties. Tā atspoguļojās gan banku kredītu atteikumu skaita samazinājumā, gan kredītu piedāvājumos. Tāpat banku sektors jau šobrīd piedāvā arvien jaunus un inovatīvus pakalpojumus ne vien esošajiem klientiem, bet arī jaunās ekonomikas spēlētājiem.
«Pēdējos gados, Latvijai piedzīvojot stabilu ekonomisko izaugsmi, audzis ne tikai vidējais atalgojums valstī, bet arī sarucis bezdarba līmenis, kas ir būtiski indikatori iedzīvotāju kredītspējas pieaugumam. Lai gan ēnu ekonomika joprojām ir biežākais šķērslis, lai aizņemtos, banku pieredze rāda, ka arvien vairāk iedzīvotāju ir spējīgi uzņemties saistības, pateicoties stabilai ienākumu plūsmai un caurspīdīgai līdzekļu izcelsmei. Arī saistību pildīšanas rādītāji ir ļoti labi, un bankas šīs izmaiņas ņem vērā, pielāgojot kredītu piedāvājumu esošajai situācijai,» stāsta Ainars Balcers, LKA kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, «Swedbank» Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā.
Tev varētu interesēt arī:
FKTK: Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%
Bankas aizcērt durvis
Tikšanās laikā akcentē tranzīta nozares grūtības sadarbībā ar bankām un kredītiestādēm
Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm
Kontus tāpat vien neaizver
