«Nekustamais īpašums ir ļoti labs veids kā akumulēt kapitālu, un te nav runa par spekulatīviem darījumiem,» skaidro Kalniņš, norādot, ka, ja paseko līdzi cilvēka dzīves attīstībai, tad iedzīvotājam vecumā ap 35 gadiem, kurš aktīvi strādā, ir lielas vajadzības – ir ģimene un gribās kaut kur dzīvot, bet, kad tiek sasniegts vecums ap 55 gadiem, tad ambīcijas samazinās, un, iespējams, vairs nav nepieciešamība pēc 100 m2 mājas un varbūt pietiek ar 60 m2 mājokli. «Pa šiem gadiem cilvēks būs akumulējis līdzekļus, varbūt arī maksājot kredītu. Pēc tam, pārvācoties uz mazākas platības mājokli un pārdodot iepriekšējo dzīvesvietu, paliek brīvi līdzekļi, ar kuriem cilvēks varēs rīkoties pēc saviem ieskatiem – doties ceļojumā vai nodrošināt bērniem labu izglītību,» skaidro finansists.

Kalniņš arī norādīja, ka patlaban nekustamais īpašums Latvijā, skatoties no racionālā viedokļa, ir «ļoti, ļoti pieejams», bet iedzīvotāji nepērk.

Runājot par nekustamā īpašuma tirgu kopumā, Kalniņš norāda, ka pēdējo divu gadu laikā bankas finansējuma izsniegšanā kļuvušas arvien atvērtākas. Finansists skaidro, ka kopumā ir tikai kādi daži avoti, no kurienes nauda nekustamā īpašuma tirgū varētu ieplūst. Viņaprāt lielākais avots ir banku finansējums.

Runājot par iedzīvotāju uzkrājumiem, kas tiek ieguldīti nekustamā īpašuma iegādē, Kalniņš saka: «Iedzīvotāju uzkrājumi Latvijā nav pārāk augstā līmenī, un tā kaut kādā mērā tiek uzskatīta par vienu no mūsu tirgus īpatnībām, varbūt arī problēmām, bet pret to šobrīd nekādi nevar cīnīties – tas ir jāpieņem kā fakts».