Tomēr, spriežot pēc amatpersonu izteikumiem, finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadības atbrīvošana no amata saistībā ar Latvijas Krājbankas krīzi ir mazticama.

Atbildot uz DB jautājumu, vai A. Vilks varētu rosināt FKTK vadītājas I. Krūmanes atbrīvošanu no amata, ja atklātos, ka Latvijas Krājbankas uzraudzības procesā pieļauti trūkumi, kas veicinājuši bankas krahu, Finanšu ministrijas runasvīrs Aleksis Jarockis norāda: «Šobrīd nav informācijas, ka FKTK vadītāja būtu rīkojusies pretēji savām amata pilnvarām. Ir ierosināts kriminālprocess. Ja tā gaitā tiktu konstatēta kādu amatpersonu novēlota rīcība, tad finanšu ministrs, to, protams, izvērtēs.»

«Šādu iespēju neapsveram: pret krāpniecību neviens nav pasargāts,» lakoniski uz DB jautājumu atbild Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

FKTK vadība gan nenoliedz, ka uzraudzības institūcija regulāri veikusi pārbaudes Latvijas Krājbankā un FKTK deleģēts pārstāvis ir piedalījies arī bankas valdes sēdēs, taču norāda, ka pretlikumīgie lēmumi par 100 milj. Ls vērtu bankas aktīvu ieķīlāšanu nav pieņemti FKTK pārstāvju klātbūtnē. Banku darbības specifikas pārzinātāju domas par to, vai kompetenti uzraugi var ilgstoši – vairākus mēnešus – nepamanīt šādu aktīvu ieķīlāšanu gan dalās. Daži sliecas domāt, ka uzraugi nav bijuši sava uzdevuma augstumos, tikmēr citi norāda, ka šādi, visai «netipiski un dīvaini» darījumi arī varētu palikt nepamanīti.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.