Finanšu ministrija (FM) nepiekrīt atsevišķiem jautājumiem, kas ietverti Fiskālās disciplīnas padomes Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam. 

FM uzskata, ka Stabilitātes programma ir sagatavota pilnībā atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumam, tai skaitā jautājumā par nodokļu reformas ietekmes uzskaiti fiskālo mērķu definēšanas procesā.

Db.lv jau vēstīja, ka, izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka valdība neparedz pietiekami stingru fiskālās politikas ievirzi.

Lai arī Fiskālās disciplīnas padome turpina uzturēt spēkā jau iepriekš pausto viedokli, ka nodokļu reformas ietekme uz ieņēmumu samazinājumu nav vienreizējs pasākums, padome nesniedz nekādu pamatojumu savam viedoklim. FM turpina izmantot jau 2019. gada budžeta izstrādes gaitā izmantoto pieeju, ka nodokļu reformas izsauktais ieņēmumu kritums ir vienreizējs pasākums un uzskata, ka tas atbilst Fiskālās disciplīnas likumam. Argumenti par šo jautājumu ir nosūtīti Fiskālās disciplīnas padomei, jau pirms 2019. gada budžeta sagatavošanas un ir publiski pieejami tās mājaslapā. Lai diskusija par šo jautājumu būtu produktīva, FM sagaida no Fiskālās disciplīnas padomes argumentus savai pozīcijai.

Runājot par padomes konstatētajām novirzēm no Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, likums paredz, ka turpmākajos gados tiek koriģētas novirzes no strukturālās bilances mērķa, un FM šo prasību ievēro.

Fiskālās disciplīnas padome uzskata, ka analoga  pieeja ir jāpiemēro izdevumu pieauguma nosacījumam. Ja tas būtu tikai padomes ieteikums, diskusija būtu par šādas stingrākas fiskālās disciplīnas piemērošanas lietderību, tomēr padome savā viedoklī uzskata, ka izdevumu pieauguma noviržu nekoriģēšana ir Fiskālās disciplīnas likuma pārkāpums.

FM norāda, ka padomes sniegtais apgalvojums neatbilst patiesībai, jo Fiskālās disciplīnas likums šādu prasību neparedz.