Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes vadītāja Ramona Rupeika-Apoga uzsvēra, ka pastāv vairāk iemesli, kādēļ kapitāls tiek pārvietots no valsts uz valsti, piemēram, jauni tirgi un peļņas avoti, esošās darbības diversifikācija, pievilcīgāks nodokļu režīms, kvalitatīvāki pakalpojumi, lielāka konfidencialitāte, drošība un politiskā stabilitāte.

Rīgai patlaban pastāv vairākas priekšrocības kļūt par starptautisko finanšu centru, tostarp, labvēlīga uzņēmējdarbības vide un zemi politiskie riski, attīstīta infrastruktūra ar zemākām apkalpošanas izmaksām nekā citur Eiropā, augsti kvalificēts personāls, angļu un krievu valodas zināšanas, vēsturiskas saiknes ar kaimiņvalstīm un noslēgtas vairākas konvencijas par dubulto nodokļu neaplikšanu, tāpat regulējošā vide atbilst starptautiskām prasībām un standartiem.

Tiesa gan, ir vērojami arī vairāki trūkumi. Eksperte starp tiem minēja konservatīvu valsts politikas nostāju finanšu sektora attīstības stratēģijā, reputācijas riskus, paaugstinātas prasības bankām, kas strādā ar starptautiskajiem klientiem.

Rīgas galvenie konkurenti patlaban ir Lietuva un Igaunija, kaut arī 78% no starptautiskajiem noguldījumiem starp Baltijas valstīm patlaban atrodas Latvijā. Savukārt transakciju biznesā starp konkurentiem eksperte min Čehiju un Ungāriju.

Pēc ekspertu domām, Rīgai iespējams attīstīties vairākos virzienos – transakciju biznesā, starptautiskās tirdzniecības finansēšanā un private banking sektorā.  

Tāpat diskusijas laikā tika uzsvērts, ka valstij jāveido skaidra politika attiecībā uz plāniem nākotnē, nākamo gadu stratēģijā iekļaujot skaidru virzību. 

Kā liecina jaunākie dati, nerezidentu klients un noguldījumu apjoms šā gada pirmajā pusgadā ir sarucis, taču komisijas ienākumi nav būtiski mainījušies. Nākotnē bankām turpinot sijāt sliktos klientus, ir jādomā par to, kas nāks to vietā, uzsver eksperti.