Ekspremjers uzskata, ka bažām par par Latvijas spēju apgūt ES naudu ir vairāki iemelsi. «Pirmais - tas ir vispārējais notikumu fons. Otrā daļa - tieši 2011. gadā ES tiks pieņemti lēmumi par tuvāko nākotni līdz 2020.gadam. Tostarp tiks pieņemts lēmums, vai Eiropas budžets tiks veidots septiņiem gadiem, kā tagad, vai tam būs cits mērogs. Runā par desmit gadiem. Trešā daļa - mūsu tekošie uzdevumi. Ja mēs tos neizpildīsim, tad sevi vēl papildus nobremzēsim paši sava slinkuma vai nemākulības dēļ. 2011. gads ir pēdējais programmas gads, kad Latvijas valdību saista līgums ar Valūtas fondu un Eiropas Kopienu. Līdz 2011. gada 31. decembrim visi mūsu soļi ir pakāroti šai programmai un saistīti ar to. 2012. gada 1. janvārī Latvijā sākas cita situācija. Ja programma netiks pagarināta (pagaidām par to neesmu dzirdējis), tas nozīmē, ka ar 2012. gadu rīcība ir patstāvīga. Patstāvīga rīcība nozīmē savu parādu pārfinansēšanu tirgū tā, kā to dara Lietuva. Tad mēs reāli ieraudzīsim, cik mūsu parādzīmes ir procentuāli vērtas. Tas būs saistīts ar mūsu deficītu, ar mūsu kopprodukta pieaugumu (vai nepieaugumu), ar mūsu inflāciju... Bet - ir viena lieta, kas varētu būt mums izšķiroša. Tā ir mūsu prasme piesaistīt un izmantot Eiropas naudu,» klāstīja Godmanis.

«Samazinot algas, turpinot konsolidēt budžetu un valdības izdevumus, mēs nevaram cerēt, ka kopprodukta cēlājs būs privātais patēriņš vai valdības izdevumi. Paliek investīcijas un kapitāla veidošana. Plus eksports. Tās ir saistītas lietas. Tā kā mums neviens nav solījis garantētas investīcijas no austrumiem vai rietumiem, ziemeļiem vai dienvidiem, mums ir jāorientējas uz tiem garantētiem investīciju avotiem, kurus mēs nedrīkstam nevienu sekundi ne nokavēt, ne neizmantot. Tādi avoti ir divi. Ar pusi. Pirmais - struktūrfondi. Otrais - lauku nauda tiešmaksājumiem un lauku attīstības nauda, kura mums ir jāapgūst, neskatoties uz to, ka Eiropa to neapgūst. Jāatrod kofinansējums un, protams, jācīnās par to, lai mēs šo naudu nepazaudētu nākotnē, pēc 2013. gada. Jācīnās par lielākiem hektārmaksājumiem. Tas pusavots ir zinātne un pētniecība. Varam izdarīt daudz vairāk, ja pildīsim Latvijā gan Eiropas prasības, gan vienlaikus paņemsim to naudu, ko tagad zinātnei palielina pati ES,» skaidro I. Godmanis.