Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas dati par 2018. gadu liecina, ka Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju joprojām ir zema. 2013.gadā šis vērtējums bija 5 balles, un piecu gadu laikā tas ir audzis tikai par 0,4 ballēm sasniedzot 5,4 balles 10 baļļu skalā (0 - pavisam neapmierināts, 10 - pilnībā apmierināts).
Nemainīgi viszemāk apmierināti ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju ir seniori vecumā no 64 gadiem. Nemainīgi savu situāciju vērtē iedzīvotāji virs 75 gadiem, tas ir 4,8 balles gan 2013., gan 2018.gadā. Vērtējums par 0,3 ballēm ir audzis senioru grupā no 64-75 gadiem. Tagad arī tas sniedzas līdz 4,8 ballēm. Vientuļie iedzīvotāji vecumā virs 65 gadiem arī vērtē savu finansiālo situāciju ar 4,8 ballēm, kas ir labāk nekā 2013.gadā, kad vērtējums bija vien 4,4 balles.
Nedaudz labāk savu finansiālo situāciju vērtē iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem. Viņi novērtēja savu finansiālo situāciju par 0,6 ballēm augstāk nekā 2013.gadā, sasniedzot 5,3 balles 2018.gadā.
Gados jaunākie iedzīvotāji, vecumā no 25 līdz 34 gadiem, ir visapmierinātākie ar savu finansiālo situāciju un vērtē to ar 6,1 balli.
Izrādās, ka pāri ar bērniem vecumā līdz 17 gadiem savas finanses vērtē nedaudz pozitīvāk – vidēji ar 6,1 ballēm 2018. gadā (5,6 – 2013. gadā), nekā pāri bez bērniem. Viņu vērtējums par savas mājsaimniecības finansiālo situāciju ir 5,5, ko varētu ietekmēt lielāks šo iedzīvotāju vidējais vecums.
Visbūtiskākie faktori, kas ietekmē iedzīvotāju apmierinātību ar finansiālo situāciju ir nodarbinātība un ienākumu līmenis. Dalījumā pēc ienākumu līmeņa visaugstāk, ar 6,8 ballēm, savu finansiālo situāciju vērtē turīgākie iedzīvotāji (5.kvintiļu grupa). Trūcīgākie jeb 1.kvintiļu grupas iedzīvotāji vērtē savu situāciju ievērojami zemāk - 4,1 balle.
Bezdarbnieki savu apmierinātību vērtē viszemāk (3,4 balles), un viņi arī ir vienīgā iedzīvotāju grupa, kurai piecu gadu laikā šis vērtējums nav pieaudzis. Savukārt strādājošajiem apmierinātība ar finansiālo situāciju piecu gadu laikā uzlabojusies no 5,5 ballēm 2013. gadā līdz 5,8 ballēm 2018. gadā.
Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.
