Pirms sistēmas ieviešanas veikts pētījums, kurā noskaidrota šādas sistēmas izveides nepieciešamība, kā arī iedzīvotāju zināšanas par pensiju sistēmas otro līmeni. Kopējais zināšanu līmenis par līdzekļiem, kas tiek iemaksāti pensiju sistēmas otrajā līmenī iedzīvotāju kontos, kā arī par to, cik lielu peļņu šis kapitāls nesis, ir zems, liecina pētījumā iegūtie dati.

Tikai nedaudz vairāk nekā piektajai daļai sistēmas dalībnieku ir aptuvens priekšstats par iemaksāto un uzkrāto kapitālu. Pētījums arī parāda, ka, jo augstāks ir iedzīvotāju izglītības līmenis, jo viņi ir informētāki par līdzekļiem, kas tiek iemaksāti pensiju sistēmas otrajā līmenī, kā arī par to, cik lielu peļņu šis kapitāls nesis.

Piemēram, 26% aptaujāto ar augstāko izglītību un 23% aptaujāto ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību norāda, ka zina aptuvenus datus par saviem uzkrātajiem līdzekļiem. Savukārt no iedzīvotājiem, kas ieguvuši pamatizglītību, šos datus pārzina tikai 8% aptaujāto, bet 89% aptaujāto šajā grupā nav pat aptuvena priekšstata.

Noskaidrots arī, ka Pierīgas iedzīvotāji ir informētāki nekā citu reģionu iedzīvotāji par viņu pensiju sistēmas otrajā līmenī iemaksātajiem līdzekļiem un iegūto peļņu. Ja šo informāciju varētu pieprasīt, autorizējoties internetbankā vai ar mobilo ID, cilvēki to vēlētos saņemt biežāk.

Vairākums aptaujāto sieviešu – 66% – atzinušas, ka šos datus vēlētos saņemt vienu vai divas reizes gadā. Tikmēr 28% vīriešu saviem pensijas uzkrājumiem vēlētos sekot līdzi vairākas reizes gadā, tiesa gan, 13% vīriešu šo iespēju vispār nevēlētos izmantot.

Jāpiebilst, ka reģionālā līmenī iedzīvotāji, kuri nezina pie kura pensiju plānu pārvaldnieka un kurā plānā atrodas viņu kapitāls, visbiežāk sastopami Kurzemē un Vidzemē. Savukārt visprecīzāk to zina vienāds skaits rīdzinieku un latgaliešu (39%).