Eiropas akciju tirgos otrdien bija kritums, jo investoru noskaņojumu ietekmēja politiskā krīze Itālijā, savukārt Volstrītā pēc trīs dienu kāpuma akciju cenas saruka, pastāvot neziņai par Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmi.

Eiropas akciju cenas tirdzniecības sesijas sākumā bija pieaugušas cerībās uz centrālo banku un valdību stimulēšanas pasākumiem, bet tās saruka, kad Itālijā krita valdība.

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte otrdien paziņoja, ka viņa vadītais kabinets beidz savu darbu, pateicoties vicepremjera un iekšlietu ministra Mateo Salvīni «bezatbildīgi» izraisītai valdības krīzei.

Itālijas prezidents Serdžo Matarella, domājams, tagad tiksies ar partiju līderiem, lai noskaidrotu, vai iespējama jaunas valdības izveide, vai arī vienīgā izeja ir pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšana.

Kontes atkāpšanās «nebija liels pārsteigums, tā apstiprināja, ka Eiropas Savienībai (ES) ir gaidāms karsts rudens», sacīja «Gorilla Trades» stratēģis Kens Bermans.

«Bezvienošanās breksita risks kopā ar Itālijas politisko krīzi var ievainot jau tā grūtību mākto Eiropas ekonomiku, nemaz nepieminot cietušo eiro.»

Investori bažījas galvenokārt par to, ka atsāktos ES-Itālijas strīds par budžeta deficītu, kas var ietekmēt eirozonas kohēziju, sacīja analītiķi.

Volstrītas indeksi ievērojami samazinājās, turpinoties bažām par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu un sarūkot ASV valsts obligāciju ienesīgumam.

«Prudential Financial» galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija sacīja, ka šis kritums nav pārsteigums pēc Volstrītas indeksu pieauguma par vairāk nekā 1% pirmdien.

Investori bija nobažījušies par trešdien gaidāmo FRS 30.-31.jūlija sanāksmes protokola publicēšanu. Šajā sanāksmē tika samazināta bāzes procentlikme, bet FRS vadītājs Džeroms Pauels deva mulsinošus signālus par to, vai šogad ir gaidāmas jaunas procentlikmju samazināšanas.

Piektdien ir gaidāma Pauela uzruna FRS gada sanāksmē Vaiomingas štata Džeksonhoulas pilsētā.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga, britu mārciņas kurss pret dolāru kāpa, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 0,2% līdz 56,34 ASV dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 0,5% līdz 60,03 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» otrdien kritās par 0,7% līdz 25 962,44 punktiem, indekss «Standard & Poor»s 500» saruka par 0,8% līdz 2900,51 punktam, bet indekss «Nasdaq Composite» samazinājās par 0,7% līdz 7948,56 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,9% līdz 7125,00 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,6% līdz 11 651,18 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,5% līdz 5344,64 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien pieauga no 1,1078 līdz 1,1097 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,2126 līdz 1,2166 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 106,64 līdz 106,23 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 91,36 līdz 91,20 pensiem par eiro.