Volstrītā kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējās dienas vakaru bija visu tirdzniecības sesijas laiku.

Tendence būtiski nemainījās arī ap tirdzniecības sesijas beigām, kad ASV 10 gadu valsts obligāciju ienesīgums īslaicīgi kļuva mazāks par 2 gadu valsts obligāciju ienesīgumu. Šāda tā sauktā ASV obligāciju ienesīguma līknes inversija agrāk bija notikusi pirms piecām ekonomikas recesijām.

Labi ASV mazumtirgotāju peļņas rādītāji «palīdzēja mazināt bailes par recesiju, kuras iepriekš bija izraisījusi 2 un 10 gadu obligāciju ienesīguma līknes pirmā inversija, jo tie tirgum uzsvēra, ka ASV patērētājs vēl ir labā formā,» savā e-pastā rakstīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Trešdien tika publicēts ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) 30.-31.jūlija sanāksmes protokols, kurā teikts, ka FRS politika arī turpmāk būs elastīga un procentlikmēm nebūs «iepriekšnoteikta kursa».

31.jūlijā FRS samazināja bāzes procentlikmi pirmoreiz vairāk nekā 10 gadu laikā, bet FRS vadītājs Džeroms Pauels bija devis mulsinošus signālus par to, vai šogad ir gaidāmas jaunas procentlikmju samazināšanas.

Eiropas svarīgākajos akciju tirgos biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1%. Starp tiem bija Milānas biržas indekss, kas pieauga laikā, kad Itālijas prezidents Serdžo Matarella sāka sarunas ar abu parlamenta palātu spīkeriem un visu politisko partiju līderiem, lai noskaidrotu jaunas valdības izveides iespējas.

Milānas biržas indekss otrdien bija krities par 1,1% pēc premjerministra Džuzepes Kontes demisijas.

Naftas cenas kritās Ņujorkas biržā, bet pieauga Londonas biržā.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga, britu mārciņas kurss pret dolāru kāpa, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien kritās par 0,8% līdz 55,68 ASV dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 0,4% līdz 60,30 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» trešdien pieauga par 0,9% līdz 26 202,73 punktiem, indekss «Standard & Poor»s 500» kāpa par 0,8% līdz 2924,43 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 0,9% līdz 8020,21 punktam.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien pieauga par 1,1% līdz 7203,97 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 1,3% līdz 11 802,85 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 1,7% līdz 5435,48 punktiem. Milānas biržas indekss FTSE MIB pieauga par 1,8% līdz 20 847,07 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien kritās no 1,1100 līdz 1,1083 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2170 līdz 1,2121 dolāram par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 106,23 līdz 106,63 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 91,21 līdz 91,42 pensiem par eiro.