Eiropā Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi solīdi pieauga, bet Londonas biržas indekss saruka, kad par breksitu nobažījušies investori steidza atgūt nokavēto pēc trīs dienas ilgām brīvdienām Lielbritānijā.

ASV akciju cenas tirdzniecības sesiju uzsāka ar kāpumu, bet tā sauktā obligāciju ienesīguma līknes inversija un satraucoši Vācijas ekonomikas dati noveda līdz šo cenu kritumam.

Ķīnas juaņas kurss pret ASV dolāru samazinājās līdz 7,1722 juaņām par dolāru, kas ir zemākais līmenis kopš 2008.gada.

Juaņas vērtība bija kritusies jau pirmdien pēc pagājušās nedēļas ziņām, ka ASV pacels plānotos muitas tarifus Ķīnas preču importam, atbildot uz Ķīnas noteiktiem tarifiem ASV precēm.

ASV prezidenta Donalda Trampa apgalvojumi par ASV un Ķīnas drīzu atgriešanos pie sarunu galda pirmdien viesa optimismu tirgos, bet šis optimisms nebija ilgs, jo Ķīnas amatpersonas neapstiprināja, ka gaidāmas jaunas sarunas.

Investori saskaras ar patiesību, ka, neraugoties uz Trampa rožainajām prognozēm, abas puses patiesībā nav tuvinājušās viena otrai, sacīja «FTN Financial» analītiķis Kriss Lovs.

Viņš arī norādīja uz nelabvēlīgām ziņām no Vācijas, kur ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī bijusi negatīva. Šī ziņas pamudināja uz jaunām runām par recesiju, ja negatīva izaugsme būtu arī trešajā ceturksnī.

«Charles Schwab» analītiķi sacīja, ka kritumu Volstrītā izraisīja satraukums par obligāciju ienesīguma pastāvīgu samazināšanos, turklāt ienesīguma līknes inversija starp ASV 2 gadu un 10 gadu obligācijām pastiprinājusi bažas par recesijas iespējamību.

Tā sauktā obligāciju ienesīguma līknes inversija, kad ASV 10 gadu valsts obligāciju ienesīgums uz kādu laiku kļuvis mazāks par 2 gadu valsts obligāciju ienesīgumu, ir pieredzēta pirms vairākām ekonomikas recesijām.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga pēc Trampa paziņojuma, ka viņš ir gatavs tuvāko nedēļu laikā tikties ar Irānas prezidentu Hasanu Ruhani.

Eiro vērtība pret ASV dolāru saruka, britu mārciņas kurss pret dolāru pieauga, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 1,29 ASV dolāriem līdz 54,93 ASV dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 0,81 dolāru līdz 59,51 dolāram par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» otrdien kritās par 0,5% līdz 25 777,90 punktiem, indekss «Standard & Poor»s 500» saruka par 0,3% līdz 2869,16 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» samazinājās par 0,3% līdz 7826,95 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,1% līdz 7089,58 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pieauga par 0,6% līdz 11 730,02 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,7% līdz 5387,09 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,1102 līdz 1,1083 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pieauga no 1,2217 līdz 1,2288 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 106,12 līdz 105,77 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 90,87 līdz 90,25 pensiem par eiro.