Nereti valda uzskats, ka ir sarežģīti izvēlēties uzņēmumus, kuros sākotnēji ieguldīt, taču atliek tikai paskatīties apkārt.

Izvēle pietiekama

Investīciju ziņā Latvija atrodas citādā situācijā nekā Rietumvalstis, tomēr, lai nonāktu esošajā situācijā, arī Rietumvalstu investīciju kultūra ir veidojusies pakāpeniski. Sākotnēji arī Rietumeiropas valstu mājsaimniecības lielākoties naudu uzkrāja bankā, pēc tam ieguldīja nekustamajā īpašumā, bet lēnām domāšanas virziens mainījās - pamazām tika veidoti ieguldījumi akcijās, un pēc tam to īpatsvars kopējā uzkrājumu apjomā auga, atgādina eksperts. Mūsdienās ieguldīt akcijās ir ļoti vienkārši, pieejamas daudzas tehnoloģijas, viedtālruņi un biržas infrastruktūra, kas gan sniedz pieeju akciju tirgiem un to analīzei, gan ļauj sekot līdzi saviem ieguldījumiem. Turklāt investīcijas akcijās noteikti nav nodarbošanās tikai individuāli izredzētajiem, kā tas dažkārt tiek minēts. Tajā pašā laikā eksperts uzsver, ka nepastāv vienota formula, ar ko sākt ieguldīšanu. 

Sākotnēji M. Rambaks iesaka izvēlēties kompāniju, kurā investēt, ņemot vērā savu pieredzi vai novērojumus ikdienā. Tā var būt kompānija, kura šķiet perspektīva un kuras akcijas tiek kotētas biržā. Piemēram, cilvēks, kas strādā telekomunikāciju nozarē, zina lielu piegādātāju un uzskata, ka nākotnē tam varētu būt izaugsme. Tad viņš noskaidro, vai konkrētā uzņēmuma akcijas tiek kotētas biržā. Baltijas līmenī iespējams atrast dažādu nozaru uzņēmumus – telekomunikāciju, farmācijas, ražošanas, tirdzniecības, finanšu sektora un citus, tādēļ izvēle ir plaša, arī pieejamā informācija ir salīdzinoši liela, jo šiem uzņēmumiem jāievēro informācijas atklāšanas prasības, tādēļ reizi ceturksnī tiem jāpublicē darbības pārskats, kas ļauj regulāri gūt ieskatu aktuālajā uzņēmuma darbībā.

Domājot par investīcijām, vajadzētu izvērtēt, vai šis ir piemērotākais brīdis ieguldīšanai akcijās un kāpēc konkrētajā brīdī nevajadzētu uzsākt ieguldīt. Jāatceras, ka ieguldījumu veikšanai nepieciešams koncentrēties, un ne vienmēr būs piemērots brīdis investēt, ja uzmanība jāvelta kam citam. Tā, piemēram, ja cilvēks, kas vēlas sākt investēt, attiecīgajā brīdī dibina vai strauji attīsta savu uzņēmumu, tad ir skaidrs, ka viņa laiks un nauda aizies vienā virzienā. Šādā brīdī nevajadzētu paralēli skatīties uz akciju tirgu, jo tas paņem laiku un enerģiju. Būtisks ir arī psiholoģiskais faktors, jo ieguldītājam gan fiziski, gan garīgi jājūtas labi, lai varētu savu uzmanību veltīt ieguldījumiem. M. Rambaks atgādina - kamēr par investīcijām tiek filozofēts teorētiski, tās tiek uztvertas citādi nekā tad, kad nauda jau ir ieguldīta, jo tad cilvēks sāk skatīties uz ieguldījumiem no cita aspekta un cenu svārstības uztver saasinātāk.

Šķēršļus privātpersonu vēlmei ieguldīt akcijās rada vairāki sabiedrībā iesakņojušies mīti, no kuriem daudzi nav patiesība, norāda M. Rambaks. Viens no populāriem mītiem, kura dēļ nereti cilvēki neiegulda akcijās, ir finanšu zināšanu nepieciešamība. 

Visu rakstu lasiet 24. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.