Straujš minētā uzņēmuma akcijas cenas kāpums ASV biržā aizsākās pagājušā gada oktobrī. Kopš tā brīža līdz šā gada februāra otrajai pusei "Tesla" akcijas cena bija palielinājusies gandrīz par 300%. Tiesa gan, tad atnāca globālās pandēmijas bažas, kas "Tesla" akcijai no saviem rekordiem līdz 19. martam lika sarukt par 60%.

Kopš tā brīža gan uzņēmuma akcijas cena atkal strauji aug, un tie investori, kas "Tesla" akcijas būtu iegādājušies šā gada sākuma, šobrīd tās varētu nopārdot ar 80% lielu peļņu. Jācer, ka šāds akciju sniegums priekšzīmi sniegs arī kopējam ASV akciju tirgum ilgtermiņā. Katrā ziņā pēdējās nedēļās lielākie pasaules fondu tirgi jau ir bijuši visai optimistiski. Galu galā viens no pamata pieņēmumiem, kādēļ nauda tiek plūdināta akciju virzienā, ir tas, ka šie tirgi ilgākā termiņā, neskatoties uz dažkārt asām īstermiņa vēdergraizēm, ir tendēti uz pieaugumu.

Atšķirīgais skatījums

Pandēmija vienu no smagākajiem triecieniem devusi tieši tradicionālajiem autoražotājiem. Piemēram, Eiropā jaunu auto reģistrācija martā saruksi par 52%, liecina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati. Rezultātā kopš gada sākuma "Volkswagen" akcijas cena Frankfurtes biržā joprojām ir sarukusi par 25% un BMW - par 32%. Savukārt ASV "Ford" akcijas cenas kritums ir gandrīz 50% apmērā un "General Motors" - 43% apmērā. Auto tirgus ir izteikti ciklisks sektors un pasaulē parasti iet roku rokā ar ekonomikas uzņemto virzienu. Ja tautsaimniecībai klājas labi, tad patērētāji par nākotni ir pārliecinātāki un gatavi izdarīt lielus pirkumus, piemēram, iegādāties jaunu spēkratu. Pēdējās nedēļās par pasaules ekonomiku skaidrība ir faktiski neesoša un dzirdamas ziņas par darbinieku masveida atlaišanu, kas daudziem, domājams, liek atlikt agrākās idejas par auto nomaiņu.

Vēl nesen Šveices banka "Credit Suisse" gan palielināja savu "Tesla" akciju rekomendāciju no "pārdot" uz "turēt". Banka pauda pārliecību, ka "Tesla" pandēmijas radītos traucējumus biznesam pārdzīvos labāk, ja salīdzina ar citiem autoražotājiem. "Tesla" akciju pircēji mēdz norādīt, ka uzņēmumam esot lielāka pieredze ar savu spēkratu pārdošanu tiešsaistē, un kompānija joprojām var koncentrēties uz savu nišas produktu attīstīšanu un tādējādi aizņemt elektroauto tirgus daļu. Tāpat "Tesla" klienti mēdz būt pārtikuši, kas nozīmē, ka ir mazāka iespēja, ka tie atliek šādu savu pirkumu. Vēl tiek gaidīts, ka šai kompānijai  par labu nāks arī tas, ka, mazinoties Ķīnas ierobežojumiem, savu darbību jau atsākusi tās ražotne šajā valstī.

Protams, riski pēc tik strauja akcijas pieauguma vēl tālākam kāpumam ir lieli. "Tesla" akcija ir slavena ar savu cenu svārstīgumu un, piemēram, finanšu ziņu portāls "Barrons" ziņo, ka no "Tesla" akcijas cena 29. aprīlī, kad uzņēmums vēl tikai ziņos par savu iepriekšējā ceturkšņa sniegumu, viena vai otrā virzienā var nosvārstīties par 10 līdz 20%. Iepriekšējās trīs reizes, kad "Tesla" publicēja savu ceturkšņa finansiālo sniegumu, kompānijas akcijas cena esot vidēji mainījusies par 14%.

Jānorāda, ka "Tesla" ir viena no tām akcijām, kura ir populāra tā saucamo šortošanas stratēģiju mērķis. Tādējādi, ņemot vērā neseno tās atgūšanos, nevar apskaust tos, kas uz šādu spēli tomēr ir iekrituši.

Tā saucamās šortošanas stratēģija paredz no brokeriem aizņemtu akciju pārdošanu (šādas darbības iespējamas ar daudziem citiem finanšu instrumentiem; populāra ir, piemēram, arī spēle uz kādas valūtas vērtības kritumu), kur tiek gaidīta šo vērtspapīru cenu samazināšanās ar nodomu tās vēlāk jau lētāk atpirkt vietā. Rezultātā aizņemtais vērtspapīrs tiek atdots, bet starpība ir peļņa. Tādējādi var teikt - kas slikts tradicionālajiem tirgus dalībniekiem, kuri gaida cenu pieaugumu, tas ir labs šortotājiem. Krietni sliktāk ir, ja akciju cena tomēr palielinās. Šortošana ir daudz bīstamāka nekā garās pozīcijas (pirkt), jo pietiek ar vienu labu ziņu, piemēram, par konkrētas kompānijas darbību vai kādiem ekonomiskajiem datiem, lai labā iecere spēlēt uz akciju cenu kritumu beigtos ar finansiālu katastrofu. Bieži tā tā tiek arī veikta uz aizņemtas naudas rēķina.

Topā arī tehnoloģiju giganti

"Tesla" gan nav vienīgā akcija, kas šogad joprojām savus uzticīgākos investorus aplaimojusi ar guvumiem. Pandēmija nav pazudinājusi apetīti arī pēc lielo pasaules interneta un tehnoloģiju līderu akcijām. Marta izpārdošanas trakākajos brīžos akciju mijēji atbrīvojās arī no saviem šādu uzņēmumu vērtspapīriem. Tiesa gan, ja kādam šo kompāniju akcionāram tad bija pietiekami stipri nervi, lai šos vērtspapīrus tomēr nepārdotu, tagad tas vairākos gadījumos tam būtu nodrošinājis vai nu dāsnu peļņu vai vismaz krietni mazāk bezcerīgus ieguldījumu mīnusus.

Spilgts piemērs uz pārējo fona ir "Amazon.com" akcijas, kuru cena no februāra otrās puses virsotnēm līdz marta vidum bija noplanējusi gandrīz par ceturto daļu zemāk. Kopš tā brīža gan šīs kompānijas akcijas vērtības skrējiens augstāk kādus skeptiķus atstājis dziļos putekļos. Proti, "Amazon.com" akcijas cena ASV Nasdaq biržā kopš marta zemākajiem punktiem palēkusies par 43%. Rezultātā tā kopš šā gada sākuma palielinājusies par brangiem 30%. Vēl līderu vidū var minēt Netflix, kura kapitalizācija kopš šā gada sākuma palielinājusies par 35%. Tāpat šogad akcijas cena par 17% palielinājusies pusvadītāju ražošanas līderim Nvidia (daudziem paliekot mājās, audzis pieprasījums pēc videospēlēm ).

Kopš šā gada sākuma gan joprojām sarukusi "Apple" un "Alphabet" akcijas cena. Tiesa gan, šo uzņēmumu akciju cenu kritums šajā periodā bijis mazāk straujš nekā ir gāzies kopējais tirgus. "Lielās tehnoloģiju kompānijas ir kā "vistas nūdeļu zupa." Tās ir vecas un uzticamas. Neviens netiks atlaists par to, ka šīs lejupslīdes laikā iegādājies Apple akcijas," "The Wall Street Journal" skaidro Weiss Ratings ieguldījumu portfeļu menedžeri.

"Līdz ar to, ka patērētāji iepērkas internetā, šajā vidē notiek arī komunikācija un pašā mājoklī biežāk tiek patērēti interneta izklaides produkti, grūti iedomāties scenāriju, kad kopējais ASV akciju tirgus S&P 500 indekss atgūstās, bet to nedara "Google" un "Facebook"," savukārt piebilst "RBC Capital Markets" analītiķi.

Pirms šīs pandēmijas krīzes finanšu tirgos bija daudz minējumi par to, kā lielās tehnoloģiju akcijas uzvedīsies pamatīgas lejupslīdes un haosa apstākļos. Lielā mērā šādi jautājumi tika uzdoti tādēļ, ka tieši šo kompāniju akciju cenu pieaugums bija viens no vairāk nekā 10 gadus ilgušā buļļu tirgus (cenām ir tendence palielināties) pīlāriem. Daži tirgus analītiķi klāstīja, ka šāda lejupslīde izdzēsīs tā saucamo "FAANG liesmu" ("Facebook", "Amazon", "Apple", "Netflix", "Google"), kas straujāk brukt liks arī kopējam tirgu. WSJ gan piebilst, ka šo akciju izturība šīs izpārdošanas laikā mudina domāt, ka investoru ticība šīm kompānijām ir pietiekami liela, lai to izaugsme liktu pamatu arī jau nākamā pieauguma vilnim.

Protams, šim kompānijām ir arī riski. Dziļā recesija ietekmēs arī, piemēram, "Facebook" un "Alphabet" reklāmas ieņēmumus. Tāpat, jo ilgāk recesija turpināsies, jo smagāk patērētājiem būs izšķirties par tā paša kāda Apple produkta iegādi. Izaicinājumi šiem uzņēmumiem var būt saistīti arī ar piegāžu ķēdēm.