Pētījums, kurā piedalās lielākie ārvalstu investori Latvijā, tiek veikts jau devīto gadu pēc kārtas. Tā mērķis ir sniegt konstruktīvus priekšlikumus politikas veidotājiem biznesa vides uzlabošanai, kas ir noderīgi kā ārvalstu investoriem, tā vietējiem uzņēmējiem. 

Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka, ārvalstu investori nav vienīgais, bet ir ļoti būtisks Latvijas konkurētspējas dzinējspēks. Proti, ārvalstu investori (uzņēmumi ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu un kuru apgrozījums pārsniedz 145,000.0 EUR), kas ir 1/9 no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, samaksā aptuveni 40% no kopējā nodokļu apjoma, t.sk. 27% no kopējā sociālā nodokļa, un nodarbina 21% no kopējā darbaspēka Latvijā (Lursoft, 2022 dati).

Jau ziņots, ka investīciju vides pievilcība Latvijā iepriekšējo 12 mēnešu laikā ārvalstu investoru vērtējumā ir samazinājusies: skalā no 1-5, kur 1 nozīmē, ka investīciju vides pievilcība nav uzlabojusies vispār, investori to vērtē ar 1. Šis ir zemākais rādītājs kopš tiek veikts šis pētījums. Savukārt publiskā sektora darbs investīciju piesaistei iepriekšējo 12 mēnešu laikā- kas ticis darīts lai uzlabotu investīciju vidi Latvijā, tiek vērtēts ar 2.4 (skalā no 1-5, kur 1 ir ļoti slikti). Zemāks vērtējums šai komponentei bijis tikai  2016. gadā (2.3), bet, piemēram, 2020. gadā publiskā sektora darbu investīciju piesaistei iepriekšējo 12 mēnešu laikā, investori vērtējuši ar 3.1. 

Pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka uzsver, ka: “Investori norāda, ka pietrūkst rīcības, motivācijas, no publiskā sektora, vairāk ir uz procesu nevis rezultātu orientēta rīcība, un nav redzama progresa. Visvairāk investori novērtē sadarbību ar Ekonomikas ministriju (11 no aptaujātajiem 66 minēja pozitīvu sadarbību), Valsts ieņēmumu dienestu (9 no 66), un Latvijas Investīciju un vides aģentūru LIAA (7 no 66) Savukārt 10 no aptaujātajiem ārvalstu investoriem minēja VID kā institūciju, kur investoriem ir bijusi vismazāk veiksmīgā sadarbība, kam seko Rīgas pašvaldība (un asociētās institūcijas) (10 no 66).”

Vērtējot izmaiņas investīciju vides pievilcībai Latvijā iepriekšējo 12 mēnešu laikā, investori pozitīvi novērtē Latvijas eksporta iespējas, arī nodokļu politiku. Savukārt ģeopolitiskā situācija tiek minēts kā faktors, kas visvairāk negatīvi ietekmē investīciju vidi valstī. Profesors A. Sauka komentē, ka: “Ģeopolitiskā situācija ir līdzīga visās trīs Baltijas valstīs, arī Polijā un citās mūsu reģiona valstīs. Tāpēc labāku ieskatu jautājumā par to, kādi faktori negatīvi ietekmē investīciju vides novērtējumu iegūstam salīdzinot Baltijas valstis. Pētījumā ārvalstu investori norāda, ka Lietuvā un Igaunijā ir spēcīgākas, mērķētākas politikas iniciatīvas ārvalstu investīciju vides uzlabošanai. Savukārt vērtējot ekonomikas konkurētspējas dzinuļus Latvijā, salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, vairāk aptaujātie ārvalstu investori kā nekonkurētspējīgākus novērtē tieši tos faktorus, kas ir atbildīgi par ekonomikas izaugsmi- inovāciju ekosistēmu, infrastruktūru, darbaspēka pieejamību (t.s. “rokas”), izglītību un pārkvalifikāciju, investīciju stimulus, veselību sistēmu, zināšanas tehnoloģijas un inovācijas, produktivitāti.” Profesors Sauka norāda, ka nepalielinot investīcijas, neuzlabojot politikas šajās nozarēs ir grūti iedomāties, ka varēsim sagaidīt Latvijas ekonomikas izrāvienu. Arī to, ka faktori uz kuriem ārvalstu investori norāda kā mazāk konkurētspējīgiem lielā mērā izskaidro Latvijas ekonomikas attīstības atpalicību no pārējām Baltijas valstīm: “Apstākļi mums ir salīdzinoši līdzīgi, bet kaimiņi tomēr atrod naudu investīcijām attīstībā- vai nu mēs arī spēsim to izdarīt, vai arī, vismaz tuvākajos gados, lielu cerību noķert Lietuvu un Igauniju attīstībā mums nav.”

Pētījumā tika analizēti arī galvenie izaicinājumi ar kuriem saskārušies investori: progress vai regress iepriekšējo 12 mēnešu laikā. Kā norāda profesors A. Sauka: “Par situāciju ēnu ekonomikā vairāk diskutēsim ikgadējā konferencē kas ieplānota 12.06., bet arī ārvalstu investoriem jautājām vai tie redz progresu ēnu ekonomikas mazināšanā Latvijā- dažādos politikas virzienos? Pētījuma rezultāti parāda, ka, attiecībā uz kopējo ēnu ekonomikas mazināšanas pārvaldību, instrumentiem tās īstenošanai, 32 no 66 aptaujāto investoru atbildēja ar 1 vai 2 (nekāds vai mazs progress), 16 ar 4, neviens ar 5 (kas nozīmētu nozīmīgs progress) Savukārt par instrumentiem- burkāniem, lai motivētu godīgākos nodokļu maksātājus: 40 no 66 ka nekāds vai mazs progress, 5 ar vērtējumu 4, neviens ar 5.”

Kopumā, ārvalstu investori redz, ka vismazākais progress ir panākts visas ar cilvēkkapitāla attīstības saistītās jomas, publiskā sektora modernizācijā (piemēram, uz rezultātiem balstīta budžeta plānošana), pārskatāmā un paredzamā enerģijas tirgus attīstības nodrošināšanā, un valsts kapitālsabiedrību ieguldījumā nozaru attīstībā. Savukārt vislielākais progress: digitalizācijas uzlabošanās valsts pārvaldē, Valsts ieņēmumu dienesta darba un caurskatāmības uzlabošanās ziņā, ēnu ekonomikas mazināšanas pārvaldībā, un investīciju aizsardzības likumdošanas kvalitāte un tiesu efektivitātē.

“Par cik neadekvātam administratīvajam slogam ir nozīmīga ietekme uz konkurētspēju, t.sk. ārvalstu investīciju vides attīstību, šogad pētījumā izvēlējāmies šo aspektu izvēlējāmies kā vienu no pētījuma fokusiem,” informē profesors A. Sauka. Proti, ārvalstu investoriem tika lūgts nosaukt piecas galvenās jomas, kur viņi saskaras ar lielu administratīvo slogu. Rezultāti parāda, ka liels administratīvais slogs, ārvalstu investoru vērtējumā, ir klāt esošs visās uzņēmējdarbības jomās, bet visvairāk būvniecības un īpašumu attīstības jomā,  nodarbinātībā- darba tirgū, tieslietu sistēmā,  nodokļu administrēšanas jomā, valsts atbalsta saņemšanā, publiskajos iepirkumos. Investori uzskata, ka administratīvās procedūras ir tik neefektīvas, jo pastāv liela birokrātija, trūkst sadarbības starp valsts iestādēm,  nav noteikti vai nav skaidri darbības efektivitātes rādītāji (KPI) valsts pārvaldes darbiniekiem, pastāv sarežģīti regulējumi un procedūras kuras var dažādi interpretēt, nav centralizētas datu pārvaldības sistēma- vāja datu kvalitāte, kā arī trūkst efektīvas politiskās prioritātes un politiskās vadības.

Investori arī norāda, ka neefektīvo administratīvo procedūru rezultātā tiek būtiski palielināta darbinieku noslodze, paaugstinātas biznesa izmaksas, bremzētas tālākās investīcijas, inovācijas, un biznesa attīstību, un palielinātas produktu un pakalpojumu cenas. Prof. Sauka norāda, ka investori iesaka sekojošus risinājumi administratīvajam slogam: “Samazināt birokrātisko aparātu, ieviest administratīvo procedūru centralizāciju, uzlabot sadarbību un komunikāciju starp politikas veidotājiem un uzņēmējiem, veicināt digitalizāciju un datu apriti starp publiskā sektora iestādēm, formulēt skaidru valsts un publiskā sektora iestāžu stratēģiju, lai veicinātu mērķu salāgošanu un lietderīgu resursu izlietojumu, kā arī izveidot rezultātos balstītus galvenos veiktspējas rādītājus (KPI’s) valsts pārvaldes iestādēm, lai uzlabotu to atbildību.”

Pētījuma rezultāti arī liecina, ka aptuveni ceturtā daļa no šogad aptaujātajiem ārvalstu investoriem neplāno palielināt investīcijas - attiecīgi 67% plāno. Profesors A. Sauka norāda, ka “Tas ir procentuāli mazāk kā pagājušā gada pētījumā, kur 78% teica, ka plāno palielināt investīcijas (no 55 kopā aptaujātajiem). Šie nav tieši salīdzināmi rezultāti, bet zināmu tendenci parāda gan.” 

Ar šī ziņojuma starpniecību, investori arī ir nosūtījuši ziņu premjerministrei. Galvenās no tām tiks izdiskutētas 26.04. pasākumā par to, kā uzlabot ārvalstu investīciju vidi Latvijā, kuru rīko FICIL sadarbībā ar SSE Riga un Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameru.