Pasaule jau ilgāku laiku dzīvo tautsaimniecības izaugsmes apstākļos. Tiesa gan, ekonomikas cikliskumu neviens atcēlis nav. Šobrīd populāri paredzēt, ka tuvojamies pieauguma cikla vēlīnajai stadijai (vai tajā jau atrodamies), kur sevišķi izteikts tas esot attiecībā uz ASV. Ekonomisti spriež, ka tautsaimniecības recesiju šajā valstī izsludinātās nodokļu atlaides būs vien aizkavējušas. Piemēram, The Wall Street Journal tirgus speciālistu aptaujas rezultāti liecina, ka ekonomikas lejupslīde ASV, visticamāk, materializēsies 2020. gadā. 

##Otrs garākais 

Šobrīd vērojams otrs garākais ASV tautsaimniecības izaugsmes periods, kuru nepārtrauc kāda recesija, vēsturē (izaugsme vērojama jau kopš 2009. gada vidus). Tomēr arvien lielāka daļa ekspertu sliecas domāt, ka šādi laiki mūžīgi nebūs. Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) finanšu procesu vērotāju aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd 60% privātā sektora ekonomistu paredz, ka, visticamāk, 2020. gadā piedzīvosim ASV recesiju. Vēl 22% uzskata, ka tas notiks 2021. gadā. Attiecīgi - mazākā daļa lēš, ka ASV recesiju sagaidīsim 2022. gadā vai pat vēl vēlāk. 

Pārsvarā tiek vērsta uzmanība uz to, ka, vadoties pēc vēsturiskiem standartiem, pašlaik aktuālais ekonomikas izaugsmes cikls jau ir uzskatāms par netipiski garu. Lai nepieļautu tautsaimniecības pārkaršanu, visai aktīvi, ceļot procentlikmes, jau tagad rīkojas ASV Federālo rezervju sistēma (FRS). Tādējādi 62% respondentu pauduši viedokli, ka tautsaimniecības pārkaršana galu galā novedīs pie krietni stingrākas FRS monetārās politikas, kam attiecīgi būs negatīva ietekme uz ekonomisko aktivitāti. 

Recesija neskan lieliski, un, ja tā sākas ASV, kas joprojām ir ietekmīgākā pasaules tautsaimniecība, tad riska apetīte ruks arī citur. Protams, būtu jāatceras, ka lejupslīdes ir normāli funkcionējošas ekonomikas sastāvdaļa. Turklāt recesija nebūt nenozīmē, ka komplektā nāks arī kādas lielākas nedienas, piemēram, finanšu krīze. Jau krietni nelielāka ekonomistu daļa WSJ aptaujā pauda viedokli, ka nākamo recesiju raisīs jauna finanšu krīze, kāda aktīvu burbuļa plīšana, starptautiskās tirdzniecības traucējumi vai fiskālā krīze (katru šādu scenāriju kā jaunas recesijas iemeslu minēja vismaz 5% ekonomistu). Runājot par lūkošanos kristāla bumbā, gan būtu jāpiebilst, ka tirgus dalībniekiem ne pārāk labi parasti iet ar recesiju paredzēšanu. Jau ziņots, ka ar konkrētu prognožu piepildīšanos kādā konkrētā periodā klājas vāji, jo ir pārāk daudz mainīgo un nav zināms, kā un kad izdomās rīkoties pārējā cilvēku masa. Ticība, ka finanšu pasaulē procesi notiek līdzīgi kā fizikā, kur daudz kas ir precīzs un izmērāms, nosaka to, ka pievēršam uzmanību dažādām prognozēm. Patiesībā finanšu pasaulē notikumus bieži ietekmē neracionāla, emocionāla, neinformēta rīcība. Tiek norādīts, ka nav iespējams pateikt, kāds būs investoru nosakņojums pēc 12 mēnešiem, ko arī pierāda konstanti neprecīzās aplēses. 

##«Kad» - uzminēt ir grūti 

Recesijas ekonomisti pēdējo gadu laikā pāragri paredzējuši, piemēram, 2011. un 2016. gadā. Tāpat reti kurš paredzēja ekonomikas sabrukumu iepriekšējās finanšu krīzes laikā. Patiesībā pat visai lielas grūtības mēdz būt ar recesijas konstatēšanu, ja tā pat ir sākusies. Tās bieži izraisa kādi neparedzēti šoki, kas pēc savas būtības nozīmē, ka ar to prognozēšanu, visticamāk, būs grūtības. Vienmēr var par visiem 100% apgalvot, ka recesija kaut kad būs, bet jautājums -«kad tas būs?» - bieži vien jau ir tuvāk laimes spēlei. Lai nu kā - šādi ekonomistu paredzējumi tāpat sniedz ieskatu tajā, kāds šobrīd ir vadošais profesionāļu noskaņojums.

Visu rakstu ASV recesiju sazīmē vien pēc dažiem gadiem lasiet 13. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.