Neskatoties uz to, ka akciju vērtība lielākajos Rietumvalstu tirgos pēdējos mēnešos ceļojusi augstāk, eksperti teic, ka globālā makroekonomikas aina saglabājas relatīvi drūma. Līdz ar to fons vēl turpmākam straujam akciju cenu pieaugumam saglabājas visai izaicinošs.

Līdzīga 2007. gadam

Luminor Ieguldījumu pārvaldes daļas vadītājs Atis Krūmiņš skaidro, ka pamatā bijuši divi galvenie pozitīvie katalizatori, kas spēlējuši par labu augstākai akciju cenai - centrālo banku īstenotā monetārā politika un ASV nostāja pret citām valstīm iespējamo tarifu ziņā. Proti, Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi paziņoja, ka tiek apsvērta turpmāka likmju samazināšana tālāk negatīvajā teritorijā un apjomīgāka aktīvu uzpirkšana, ja tuvākajā laikā ekonomiskā situācija Eiropā neuzlabosies. Turpinājumā arī ASV Centrālās bankas (FRS) vadītājs apliecināja, ka varētu tikt īstenota dolāra procentu likmju samazināšana. Akciju tirgiem šīs ziņas bija pozitīvas, turpinājās kopš 2009. gada novērotais – papildus monetāro stimulu paziņojumiem seko akciju cenu pieaugums. Tikmēr otrs iemesls tirgus optimismam bija saistīts ar ASV ārējo politiku - globālais tirdzniecības karš jūnijā neturpināja saasināties. ASV turklāt paziņoja par tarifu nepiemērošanu Meksikai - abas valstis spēja panākt zināmu kompromisu migrācijas jautājumos. Vēl arī G20 sanāksmes laikā ASV un Ķīnas līderi nepievīla, jo tika panākta vienošanās atsākt sarunas pēc divu mēnešu pārtraukuma un pagaidām nepiemērot jaunus tarifus.

«Vai var teikt, ka pie šādām ziņām augstāka svārstīguma periods tirgos, ko novērojām 2018. gadā, ir garām un turpmāk akciju tirgos būs stabilāks pieaugums? Diemžēl, mūsuprāt, globālā ekonomikas aina šādu scenāriju neatbalsta. Mēnesi pēc mēneša ekonomikas izaugsme nozīmīgākajos reģionos turpina palēnināties, un, spriežot pēc svaigākajiem datiem, recesijas risks pieaug, nevis samazinās. Tāpēc šobrīd ir jājautā - vai sagaidāmie stimuli no centrālajām bankām un iespējamais tirdzniecības kara atrisinājums būs gana, lai apturētu novērojamo vājumu ekonomikā, īpaši ražošanas sektoros? Šobrīd vēl ir pāragri spriest. Šā brīža situācija zināmā mērā ir līdzīga 2000. un 2007. gada notikumiem jeb iepriekšējām akciju tirgus indeksu virsotnēm. Arī tad FRS un citas centrālās bankas uzsāka procentu likmju samazināšanu, kad ekonomikas izaugsme jau bija pavājinājusies. Abos iepriekšējos gadījumos monetārie stimuli nāca par vēlu un nespēja novērst sekojošo recesiju. Tieši šī iemesla dēļ nesenās pozitīvās ziņas ir jāuztver ar piesardzību,» bažīgs ir A. Krūmiņš.

Visu rakstu lasiet 10. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.