No Eiropas Centrālās bankas (ECB) šā mēneša vidū tika gaidītas lielas ziņas jeb izšķirīga atbilde uz neskaidrību un nepārliecinošāku ekonomiku. Šoreiz, šķiet, iztika bez nosacītiem sarūgtinājumiem, ja vērtē lēmumu kopējo apmēru, – reģiona depozītu likme bankām tika apcirpta par 10 bāzes procentpunktiem līdz -0,5%, un no novembra tiks atsākta tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana (QE). Tās ietvaros ECB katru mēnesi uzpirks vērtspapīrus 20 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Šāda pamatīga ECB monetāro stimulu doza liek domāt, ka ekonomikas sildīšanas stadijā iestāde atradīsies vēl gadiem. Tādējādi iestādes šefs Mario Dragi šo amatu atstās, jaunajai bankas vadībai nododot ļoti zīmīgu mantojumu – vēl negatīvākas likmes un likviditātes drukāšanu bez formāla beigu termiņa. M. Dragi uzsvēra, ka šī programma turpināšoties «tik ilgi, cik nepieciešams». Daži ironizē, ka ECB realizēs «kvantitatīvo mīkstināšanu bezgalība» un iestādes moto no «lai ko tas arī prasītu» drīzāk pārvērties par «lai cik ilgi tas arī prasītu». Tā ir vārdu spēle pēc M. Dragi, šķiet, pašas slavenākās «lai ko tas arī prasītu» runas. Toreiz 2012. gadā bija parādījušās nopietnas bažas par monetārā reģiona vienotību. ECB vadītājs tad ar savu šādu dzelžainu «lai ko tas arī prasītu» solījumu plaukstošajiem apokalipses scenārijiem gluži vai norāva stopkrānu (finanšu tirgus viņam noticēja).

Pozitīvais ar negatīvo

M. Dragi termiņš šajā amatā iztecēs jau oktobrī, un šobrīd tiek paredzēts, ka pēc viņa šajā krēslā sēdīsies Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarda. Tiek lēsts, ka viņa vairāk vai mazāk varētu turpināt «Supermario» uzņemto kursu.

Ne viss gan iet, kā smērēts. ECB eksperimentālajai monetārajai politikai ir nopietna opozīcija, kas, iespējams, nav ļāvusi relaksēt ECB vērtspapīru iegādes noteikumus. Pret QE restartēšanu iestājušies Vācijas, Francijas, Nīderlandes, Austrijas un Igaunijas centrālo banku vadītāji. Var spekulēt, ka arī mūsu valstij šādi stimuli nebūt šobrīd nav nepieciešami. Minētās tautsaimniecības kopā ir atbildīgas aptuveni par pusi no visas kopējās reģiona ekonomikas un arī iedzīvotāju skaita. Jautājumi ir saistīti ar to, cik ECB vispār vēl var uzpirkt, ja nemaina savus līdzšinējos vērtspapīru iegādes nosacījumus. Šobrīd ECB var uzpirkt trešo daļu no kāda valsts parāda. Tiek rēķināts, ka ECB visus atļautos vērtspapīrus tādējādi varētu būt uzpirkusi jau deviņu līdz 12 mēnešu laikā no šā brīža. Šo limitu mainīšanai, protams, vēl ir laiks.

Daudz jautājumu saistīti vēl ar ECB stimulu efektivitāti. Ne visiem ir pārliecība, ka ECB rosīšanās būtiski palīdzēs ekonomikai. Salīdzinājumam tiek piesaukts Japānas scenārijs – šīs valsts tautsaimniecība un inflācija ilgstoši stagnējusi, pat neskatoties uz ļoti sildošu monetāro politiku.

Visu rakstu lasiet 16. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.