ASV un Eiropas biržu indeksi
ceturtdien pārsvarā kritās, jo «Huawei» finanšu direktores aizturēšana
Kanādā atjaunoja bažas par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu.
Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi saruka par vairāk nekā
3% pēc tam, kad Kanādā tika aizturēta Ķīnas telekomunikāciju uzņēmuma
«Huawei Technologies» finanšu direktore Mena Vaņdžou, kuras izdošanu
pieprasa ASV aizdomās par Irānai noteikto sankciju pārkāpšanu.
Kritās arī Volstrītas indeksi, bet to kritums samazinājās pēc ziņas,
ka Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz varētu ieturēt pauzi
procentlikmju celšanā. Indeksi «Dow Jones Industrial Average» un
«Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu
kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» – ar mērenu pieaugumu.
Investoru noskaņojumu ietekmēja šaubas par ASV prezidenta Donalda
Trampa un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina panākto tirdzniecības pamieru,
un tās padziļināja «Huawei» finanšu direktores aizturēšana.
Ķīna protestēja pret šo aizturēšanu un aicināja Kanādu un ASV «nekavējoties labot šo nelikumību».
«Optimisms attiecībā uz tirdzniecības konfliktu ar Ķīnu pēc sestdien
panāktā pamiera nebija ilgs, un pēc »Huawei« finanšu direktores
aizturēšanas Kanādā ātras vienošanās iespējamība tagad šķiet niecīga,»
sacīja «Gorilla Trades» stratēģis Kens Bermans.
Tirdzniecības strīds ar Ķīnu vēl arvien ir neziņas avots, lai gan ASV
amatpersonas un ekonomisti turpina vēstīt par labiem ekonomikas
apstākļiem.
«Mums vēl arvien ir spēcīga amerikāņu ekonomika. Vēl ir tirdzniecības
strīds, un cilvēki interesējas, cik slikts tas var kļūt,» sacīja
«JPMorgan Chase» vadītājs Džeimijs Daimons.
Jauni ASV ekonomikas dati ceturtdien parādīja, ka novembrī
pakalpojumu nozarē darba vietu skaits palielinājies par 163 000, bet
preču ražošanas sektorā tas pieaudzis par 16 000. Privātajā sektorā
novembrī radīti 179 000 jaunu darbvietu, tādējādi reģistrēts mazāks
kāpums par prognozētajiem 195 000.
Piektdien tiks publicēts ASV Nodarbinātības ministrijas ziņojums par
bezdarbu valstī novembrī. Ir gaidāms, ka ASV ekonomikā novembrī būs
radīti 189 000 darbvietu, bet bezdarbs saglabājies 3,7% līmenī.
Naftas cenas kritās, OPEC dalībvalstīm debatējot par jēlnaftas ieguves apjomu samazināšanu.
Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās saruka.
Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga, britu mārciņas kurss pret
dolāru kāpa, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena
ceturtdien kritās par 1,40 dolāriem līdz 51,49 dolāriem par barelu.
«Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 1,50 dolāriem
līdz 60,33 dolāriem par barelu.
ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» ceturtdien kritās
par 0,3% līdz 24 947,67 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500»
saruka par 0,2% līdz 2695,95 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite»
pieauga par 0,4% līdz 7188,26 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien kritās par 3,2% līdz
6704,05 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 3,5% līdz
10 810,98 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par
3,3% līdz 4780,46 punktiem.
Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien pieauga no 1,1344 līdz 1,1381
dolāram par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,2734
līdz 1,2783 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas
jenu samazinājās no 113,19 līdz 112,69 jenām par dolāru.