ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien pieauga, tirgus dalībniekiem pozitīvi reaģējot uz progresa pazīmēm ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunās.

Eiropas biržu indeksiem bija solīds kāpums, savukārt Volstrītas indeksi palielinājās trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Pekinā trešdien turpināsies tirdzniecības sarunas, kas ir ASV un Ķīnas amatpersonu pirmās tiešās tikšanās kopš ASV prezidenta Donalda Trampa un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina 1.decembra vienošanās par pamieru muitas tarifu karā.

Laikraksts «The Wall Street Journal» ziņoja, ka abas puses samazina savas viedokļu atšķirības, Ķīnas amatpersonām piedāvājot ASV preču un pakalpojumu iepirkšanu lielākos apmēros, un šomēnes ir gaidāmas arī tikšanās valdību līmenī.

«Pēc 2018.gada šausmīgajām beigām, kad bija pieredzēta globālo akciju cenu krišanās, tirgi beidzot redz zaļās krāsas atgriešanos uz saviem ekrāniem,» sacīja FXTM galvenais tirgus stratēģis Huseins Sajeds.

Starp galvenajiem faktoriem, kas 2018.gada beigās izraisīja akciju cenu krišanos, bija bažas par ASV-Ķīnas tirdzniecības konfliktu, globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un augošu politisko neskaidrību Vašingtonā, kas pēdējā laikā izpaudusies ASV valdības darba apturēšanā.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels pagājušonedēļ nomierināja tirgus, solot piesardzīgāku pieeju turpmākām procentlikmju celšanām. Jaunas cerības solīja arī ziņas par progresu tirdzniecības sarunās Pekinā.

Jaunākās ziņas par šīm sarunām vedina domāt, ka tirdzniecības saspīlējums «nav tik šausmīgs, kā bija gaidāms», sacīja «Manulife Asset Management» makroekonomiskās stratēģijas vadītāja Frānsisa Donalda.

«Lai gan mēs negaidām pilnīgu atrisinājumu tirdzniecības saspīlējumam starp Ķīnu un ASV paredzamā nākotnē, nelielus progresa soļus investori, domājams, uztvers labvēlīgi,» konstatēja «JP Morgan Asset Management» galvenais tirgus stratēģis Āzijas-Klusā okeāna reģionam Tai Hui.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga.

Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās, britu mārciņas kurss pret dolāru saruka, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 1,26 dolāriem līdz 49,78 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 1,39 dolāriem līdz 58,72 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» otrdien pieauga par 1,1% līdz 23 787,45 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» kāpa par 1,0% līdz 2574,41 punktam, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 1,1% līdz 6897,00 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 0,7% līdz 6861,60 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,5% līdz 10 803,98 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 1,2% līdz 4773,27 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,1474 līdz 1,1440 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2777 līdz 1,2713 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 108,72 līdz 108,79 jenām par dolāru.