Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, pat drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā. ASV prezidents Donalds Tramps nupat solījis savas valsts kodolarsenāla atjaunošanai tērēt vairāk nekā jebkura cita valsts. «Mums ir visvairāk naudas, un mēs šo arsenālu palielināsim. Tas būs līdz brīdim, kad citiem atgriezīsies saprāts. Kad tas būs, tad mēs visi būsim gudri un to pārtrauksim,» norādījis pasaules ekonomiski un militāri varenākās valsts vadītājs. Viņš vainojis Maskavu, ka tā pārkāpusi agrākās vienošanās gan šādu, gan tradicionālāku raķešu bruņojuma palielināšanās ziņā. «Tas ietver Ķīnu, tas ietver Krieviju, tas ietver visus, kas grib piedalīties šajā spēlē. Jūs to nevarat darīt. Jūs to nevarat darīt ar mani,» teicis D. Tramps. Katrā ziņā situācija ir saspringta, un vēl pagājušajā mēnesī Ķīnai tuvīnajos ūdeņos (Taivānas šaurumā) loku izmeta ASV karakuģi. Tas tika uzskatīts par spēka demonstrējumu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Jau pieminētā Ķīna testē jaunu hipersonisko raķešu sistēmu Starry sky 2 (tā esot spējīga nest arī kodolgalviņas). Tiek klāstīts, ka visa rezultātā esošās Rietumvalstu pretraķešu aizsardzības sistēmas uz jauno tehnoloģiju fona varētu kļūt gluži vai bezjēdzīgas. «Iedomājieties 500 tūkst. ASV dolāru vērtu Ķīnas raķeti, kas var neitralizēt 20 miljardus vērtu ASV bāzes kuģu sistēmu,» notiekošo apraksta Franklin Templeton Investments eksperti, kas specializējušies ieguldījumos aizsardzības kompāniju vērtspapīros. Pieejamā informācija liecina, ka līdzīgus jaunās paaudzes tā saucamo hipersonisko raķešu testus veic arī Krievija.

Valdot šādam fonam, arī finanšu portāls Barron’s ziņo, ka viss notiekošais var novest pie tālākas bruņošanās sacensības, un to, ka milzīgas naudas summas plūst militāro pasūtījumu virzienā. ASV militārajiem tēriņiem pārskatāmā termiņā tiek paredzēts pieaugums, kas ir būtiska atšķirība, ja salīdzina ar iepriekšējā ASV prezidenta administrācijas posmu. Šajā ziņā dzirdami pat salīdzinājumi ar Ronalda Reigana bruņošanās politiku pagājušā gadsimta 80. gados.

Tas savukārt var nozīmēt, ka ieņēmumus izdosies audzēt šīs jomas uzņēmumiem. ASV aptuveni 90% no saviem militārajiem tēriņiem (šā gada ASV aizsardzības budžets pārsniedzis 700 miljardus ASV dolāru) saista ar privātiem uzņēmumiem. Turklāt militāro tēriņu audzēšana var būt tā ASV budžeta sadaļa, kurai pat pēc šīs valsts vidustermiņa Kongresa vēlēšanām abu vadošo šīs valsts partiju politiķi spēj vienoties par lielāku līdzekļu atvēlēšanu.

Visu rakstu Būs ieguvēji no jauna aukstā kara lasiet 12. novembra laikrakstā Dienas Bizness.  Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.