Vidēji 76% no sākotnējiem publiskajiem piedāvājumiem (IPO) ASV pērn bija kompānijām, kas nenes peļņu. No biržās startējušajiem tehnoloģiju uzņēmumiem pelnoši bija vien 17%, kas ir tuvu 2000. gada rādītājam pirms dot.com burbuļa plīšanas. Šos datus ir apkopojis Floridas Universitātes Varingtona biznesa koledžas profesors Džejs Riters, starp citām lietām norādot uz pelnošu uzņēmumu skaita kritumu IPO statistikā. Tas nozīmē, ka tirgus tendence ir par labu investoriem ar dziļām kabatām, kas var atļauties «dedzināt» savu naudu, nesagaidot no ieguldījumiem peļņu gadiem ilgi. Šogad no 15 tehnoloģiju kompāniju IPO vien trīs ir pelnošiem uzņēmumiem, raksta The New York Times. 

##Dzīve kā kino 

Šo tendenci NYT tehnoloģiju komentētājs Kevins Rūss skaidro ar Silīcija ielejas un tās informācijas tehnoloģiju industrijas iedibināto loģiku mūsdienu ekonomikā, kur konkrētās kompānijas biznesa ekspansija, katru ceturksni aizvien piesaistot miljoniem jaunu klientu un turpinot ieiešanu jaunos tirgos, ir kļuvusi par pašmērķi. Peļņas jautājums tiek atstāts kaut kādiem vēlākiem laikiem, un dažkārt priekšstats par to, kur tad tā peļņa tieši radīsies, ir visai miglains. Kā, iespējams, spilgtāko šīs tendences piemēru K. Rūss min kino abonementa jaunuzņēmumu MoviePass, kura pašā darbības loģikā ir ietverta milzīgu zaudējumu neizbēgamība. 2011. gadā Ņujorkā dibinātais MoviePass piedāvā klientiem pa kinobiļetei kaut vai katru dienu, maksājot par to fiksētu mēneša abonentmaksu. Pakalpojums darbojas tā, ka lietotājs MoviePass aplikācijā pierakstās, uz kuru filmu kurā kinoteātrī ir nodomājis iet, un šīs biļetes cenas summu MoviePass tūdaļ pārskaita klienta speciālā priekšapmaksas debetkartē. Tālāk klients jau ar šo karti kinoteātrī iegādājas biļeti uz attiecīgo seansu ierastajā kārtībā. 

Kompānija šim pakalpojumam ir veikusi dažādas cenu politikas pārmaiņas, bet tās visas kā viena paredz lielus vai vēl lielākus zaudējumus. Abonementi ir variējuši no divu līdz trīs filmu ierobežojumam mēnesī līdz pat pērn augustā piedāvātajam plānam, kas par 9,95 USD mēneša abonentu ļauj skatīties vienu kinoteātra filmu dienā. Ņemot vērā, ka vidēji kino biļete ASV maksā 8,65 USD, atsaucība no kinomīļu puses ir ļoti saprotama, bet tikpat skaidrs ir tas, ka kompānija cietīs uz pusi lielākus zaudējumus par ieņēmumiem, ja klients aizies uz kino vien divas reizes mēnesī, nerunājot nemaz par aktīvistiem, kas šo izklaidi ar MoviePass izmanto katru dienu. 

Kompānijas loģika ir šādi piesaistīt maksimāli plašu auditoriju un analizēt lietotāju datus, nosakot kino apmeklēšanas paradumus. Doma ir, ka vēlāk to varētu kaut kā izmantot un pārvērst naudā sadarbībā ar kinoteātriem un kinokompānijām, bet tieši kā, ir miglā tīts. Patlaban MoviePass klientu loks ir 2,7 miljoni lietotāju, ziņo tās mātes kompānija Helios & Matheson Analytics.

Visu rakstu Dedzina naudu nākotnes cerībās lasiet 21. maija laikrakstā Dienas Bizness. 

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.