Eiropas un ASV biržās trešdien turpinājās kāpums.

Lai gan ASV publiskotie dati liecināja, ka jūnijā valstī pieņemts darbā mazāk cilvēku, nekā prognozēts, bet ārējās tirdzniecības deficīts maijā sasniedzis piecos mēnešos augstāko līmeni, investorus uzmundrinājušas cerības, ka šie rādītāji mudinās Federālo rezervju sistēmu samazināt procentlikmes, norāda analītiķi.

Arī Eiropā investoros pozitīvo noskaņojumu vairojušas prognozes, ka Eiropas Centrālās bankas prezidenta amatam izvirzītā Kristīne Lagarda nebūs stingras monetārās politikas piekritēja.

Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās, britu mārciņas kurss pret dolāru saruka, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien pieauga par 1,09 dolāriem līdz 57,34 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 1,42 dolāriem līdz 63,82 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» trešdien pieauga par 0,7% līdz 26 966,00 punktiem, indekss «Standard & Poor»s 500» palielinājās par 0,8% līdz 2995,82 punktirm, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 0,8% līdz 8170,23 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kāpa par 0,7% līdz 7609,32 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pieauga par 0,7% līdz 12 616,24 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,8% līdz 5618,81 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien samazinājās no 1,1289 līdz 1,1283 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2593 līdz 1,2576 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 107,88 līdz 107,84 jenām par dolāru.