Savukārt gada skatījumā tā šajā periodā augusi par 1%, kas arī ir ļoti maz.

Katrā ziņā pārskatāmā periodā vecā kontinenta tautsaimniecībai gaidāmi nosacīti interesanti laiki. Koronavīrusa panikas ietekmē pieslēgta, piemēram, būtiska daļa tās pašas Itālijas (un citu valstu) ekonomikas. Ietekmi no aktuālās patērētāju tēriņu atlikšanas un ražošanas ķēžu traucējumiem, domājams, jūt daudz dažādu nozaru uzņēmumi.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Jau ceturtajā ceturksnī, kad par tādu koronavīrusu vispār faktiski neviens neko nezināja, patērētāju tēriņi eirozonā pieauga vairs tikai par 0,1%. Pirms tam pieņēmums bija, ka monetārā reģiona tautsaimniecību "izvilks" tieši daudzmaz spēcīgs patēriņš (ražošana Eiropā jau kādu laiku kuļas pa grāvi).Nav izslēgts, ka drīzumā atgriezīsimies laikos, kad lieli uzņēmumu pieprasa valdību glābšanu, kas tad attiecīgi tiek realizēta vai nerealizēta. Piemēram, nesen Eiropas ziņu telpu pāršalca Deutsche Lufthansa ziņojums, ka tā lūgusi Vācijas valdības finansiālu palīdzību.

Notiekošajam var būt ietekme arī uz bankām. Ja uzņēmumiem un patērētājiem klāsies sliktāk, var zust pieprasījums pēc aizdevumiem vai pat var parādīties grūtības atmaksāt agrāko parādus.

Valdot šādam fonam, ASV investīciju baņķieri no Goldman Sachs jau lēsuši, ka Eiropas bankām koronavīrusa faktors trīs gados var nocirpt peļņu 30 miljardu eiro apmērā. Šo periodu ieskicēšot augoši kredītriski un mazāki apgrozījumi, skaidro Goldman pārstāvji. Kopumā, šķiet, varētu būt  sakidrāk redzams, kuri reģioni savu šo sistēmu ir daudzmaz stabilizējuši un kuri - nē.

Zināmi cerību skatieni šobrīd tiek raidīti uz Eiropas Centrālās bankas pusi. Tiesa gan, eiro procentu likmes jau ir rekordzemas, un ir spekulācijas, ka tālākai eksperimentālai to dzīšana vēl zemāk pienesums pat var būt negatīvs.