Katrā ziņā, neskatoties uz milzīgajiem izaicinājumiem ekonomikai, izskatās, ka ASV un Eiropa tirdzniecības ziņā ir gatavas viena otrai likt papildu barjeras. 

Dots pret dotu

Abu reģionu tirdzniecības strīds saasinājās pēc tam, kad 2018. gadā ASV lēma noteikt tarifus ES alumīnijam un tēraudam. Eiropa uz to savukārt atbildēja ar tarifiem vairākiem ASV ražojumiem, piemēram, skarti tika Harley-Davidson motocikli un Levi Strauss & Co džinsi.Tāpat pirms laika (2019. gada rudenī) ASV sankcijas skāra Eiropas preces 7,5 miljardu ASV dolāru apmērā (gadā). ES šāds “sods” tika noteikts kā adekvāts saistībā ar reģiona nelegālo finansiālo palīdzību Francijas lidaparātu ražotājam Airbus. Eiropa ASV atbildi parādā nepalika un norādīja, ka gluži “tīras” nav arī ASV nodokļu atvieglojumu iniciatīvas Boeing. Attiecīgi nu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas svētību sperta minētā atbilde agrākajiem ASV tarifiem saistībā ar Airbus-Boeing “sāgu”.

Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka ES zem savu šo jau jauno tarifu āmura varētu likt ASV ogļu ieguves, lauksaimniecības, zivsaimniecības un lidaparātu un to detaļu ražošanas industrijas. Piemēram, Bloomberg uzver, ka visi šie sektori politiski ir svarīgi pašreizējam ASV prezidentam Donaldam Trampam. 

Zīmīgi, ka ASV sabiedrība par viņa pārvēlēšanu lems nedaudz vairāk kā pēc mēneša. Pagaidām vēl nav skaidrs, vai ES pirms šo tarifu ieviešanas pagaidīs to, kāds būs minēto ASV vēlēšanu iznākums. Kopumā gan ES no Pasaules Tirdzniecības organizācijas esot prasījusi atļauju ASV precēm noteikt trīs reizes apjomīgākus tarifus, nekā minētie četri miljardi, raksta Bloomberg.

Nesen ASV arī draudēja ar tarifiem aplikt Francijas preces - vīnu, sieru, rokassomiņas un kosmētiku – aptuveni 2,4 miljardu vērtībā. Tas savukārt bija saistītus ar Eiropas vēlmi iekasēt digitālo nodokli no ASV bāzētajiem tehnoloģiju milžiem, piemēram, Facebook un Alphabet (Google). D. Tramps arī izvirzījis domu noteikt tarifus Eiropas automobiļiem, lai “līdzsvarotu” transatlantiskās attiecības. Ja tā būs realitāte, tad var ievērojami sarežģīt šīs vecajam kontinentam ļoti nozīmīgās nozares atveseļošanos.

Atskurbt nepalīdzēs

Kopumā lielvaru ķīvēšanās par tirdzniecību laikā, kad jārāpjas ārā no Covid-19 bedres, iespējams, nav ekonomikai tas pats labākais scenārijs. Eiropai jau drīz būs jāpārdzīvo arī potenciāli smagnējāks Brexit gala iznākums. Proti, tālākā Apvienotās Karalistes un kontinentālās Eiropas tirdzniecība arī var saistīties ar tarifiem un papildu noteikumiem.No kādiem tirdzniecības kariem, protams, būs arī daži ieguvēji, kuru vidū būs kompānijas, ko valstu valdības mēģinās par visu cenu aizsargāt. 

Daudzi ekonomisti gan parasti pauž pārliecību - zaudētāju kādos tirdzniecības karos būs vairāk. Var sagaidīt, ka, augoša protekcionisma gadījumā, visticamāk, palielināsies uzņēmumu darbības izmaksas (piemēram, sadārdzināsies to ražošana ārvalstīs), kuras kompānijas, visticamāk, pārliks uz patērētāju pleciem. Kaut kādiem ļoti dziļiem sabiedroto valstu tirdzniecības kariem, šķiet, nekad nav labs brīdis, ja ņem vērā arī to, ka Eiropai, Apvienotajai Karalistei un ASV ir līdzīga izpratne par demokrātiju un brīvo tirgu.

“Ja abas puses [ASV un ES] nespēs atrisināt lidmašīnu strīdu, mums būs vēl viena tarifu cīņa. Tajā pa vidu no abām pusēm tiks iesviesti gan patērētāji, gan ražotāji, kas par šo visu samaksās,” Bloomberg komentē, piemēram, Vašingtonā bāzētā Cato Institute eksperti.

Jāņem vērā, ka mūsdienu globālajā ekonomikā daudz kas ir savstarpēji saistīts. Ja ASV uzliek barjeras ES uzņēmumiem un otrādāk, tad abpusējā sadarbība kļūst dārgāka, neskaidrāka un sarežģītāka (piemēram, eiropieši sāk pievērt ražotnes ASV vai ASV sev nepieciešamās detaļas no Eiropas dabūt ir daudz dārgāk), kas galu galā nozīmē, kas pašam tarifu uzlicējam nākas likvidēt uzņēmumus un darbvietas. 

Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā nedaudz no šoka atskurbušajai globālajai ekonomikai.