Sava pusgada ziņojuma Kongresam pirmajā dienā Pauels sacīja, ka daudzi centrālās bankas administratori uzskata, ka iemesls zemākām procentlikmēm «ir pastiprinājies», jo daudzi tirdzniecības konflikti ietekmē ekonomikas izaugsmes perspektīvu.

Kopš FRS jūnija sanāksmes, kad Pauela izteikumi tika interpretēti kā signāls par iespējamu procentlikmju pazemināšanu, «izrādās, ka neskaidrība ap tirdzniecības saspīlējumu un bažas par globālās ekonomikas stiprumu turpina nomākt ASV ekonomikas perspektīvu», sacīja Pauels.

Viņa teiktais atbilda plašām investoru cerībām un apslāpēja pieņēmumu, ka piektdien publicētais Nodarbinātības ministrijas ziņojums par ASV tautsaimniecībā nodarbināto skaita ievērojamu pieaugumu jūnijā atturētu FRS no procentlikmju pazemināšanas šomēnes.

ASV prezidents Donalds Tramps ir pastāvīgi izdarījis spiedienu uz Pauelu, lai viņš pazeminātu procentlikmes, bet Pauels trešdien sacīja, ka šim spiedienam nav bijusi nekāda loma viņa perspektīvā.

Visi trīs Volstrītas galvenie indeksi tirdzniecības sesijas gaitā īslaicīgi pakāpās līdz jauniem rekordiem, bet tikai indekss «Nasdaq Composite» noslēdza sesiju ar jaunu rekordu.

Eiropas biržu indeksi samazinājās, bet vadošajās Āzijas biržās indeksu dinamika bija ar dažādām tendencēm.

ASV dolāra vērtība, kas pēc Nodarbinātības ministrijas ziņojuma bija augusi, trešdien kritās, jo Pauela «šodienas liecība netieši norāda, ka procentlikmju samazināšana ir izlemta», sacīja Mets Velers Forex.com piezīmē.

Daudzi investori jau pirms Pauela liecības uzskatīja, ka procentlikmju pazemināšana ir gandrīz droša, bet vēl ir jautājums par to, cik agresīva būs FRS rīcība šajā ziņā.

«Es nedomāju, ka tas kaut ko mainījis. Visi gaidīja, ka viņš jūlijā samazinās [procentlikmes],» sacīja «Tower Bridge Advisors» analītiķe Marisa Oga, kura uzskata, ka FRS šomēnes samazinās procentlikmes par 25 bāzes punktiem.

«Samazināšana par 50 bāzes punktiem nenotiks. Mēs neredzam tik lielu [ekonomikas] vājumu, un tā norādītu, ka kaut kas nav kārtībā,» teica Oga.

«Daily FX» analītiķis Kristofers Vekjo sacīja, ka Pauela liecība «likusi pamatu procentlikmju samazināšanu sērijai tuvāko mēnešu laikā».

Naftas cenas pieauga par vairāk nekā 2% pēc ASV valdības ziņojuma par ASV naftas rezervju ievērojamu samazināšanos pagājušajā nedēļā. To veicināja arī ziņas, ka Krievijas naftas ieguves apjoms jūlijā sarucis līdz zemākajam līmenim trīs gadu laikā.

Naftas cenu kāpumu sekmēja arī diplomātiskais saspīlējums, kas saistīts ar OPEC dalībvalsti Irānu, un vētra Meksikas līcī, kura pamudināja dažus naftas ieguves uzņēmumus evakuēt darbiniekus un daļēji apturēt darbu.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga.

Eiro vērtība pret ASV dolāru kāpa, britu mārciņas kurss pret dolāru pieauga, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien pieauga par 2,60 dolāriem līdz 60,43 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 2,85 dolāriem līdz 67,01 dolāram par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» trešdien pieauga par 0,3% līdz 26 860,20 punktiem, indekss «Standard & Poor»s 500» kāpa par 0,5% līdz 2993,07 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 0,8% līdz 8202,53 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kritās par 0,1% līdz 7530,69 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,5% līdz 12 373,41 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,1% līdz 5567,59 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien pieauga no 1,1208 līdz 1,1251 dolāram par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,2465 līdz 1,2504 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 108,85 līdz 108,46 jenām par dolāru.