Izejvielu tirgum auksta duša

Investors
2019. gada 5. augusts 06:45

Lēnīga ekonomika un tirdzniecības strīdi izejvielu cenu var noturēt zemu.

Pasaulē visvairāk izmantotās izejvielas, kuru piegāžu līgumus ir iespējams aktīvi mīt ar biržu palīdzību, tiek pieskaitītas pie riska aktīviem. Parasti tās ļoti izteikti ietekmē ziņas par globālās ekonomikas temperatūras izmaiņām, kas savukārt liek spekulēt par lielāku vai mazāku pieprasījumu pēc tām. Šogad daudzu izejvielu cena tādējādi braukājusi pa amerikāņu kalniņiem, ko daļēji noteikuši jaunumi pasaules tirdzniecības kariņa frontē. Arī nupat ASV prezidentam Donaldam Trampam atlika vien «notvītot» par papildu tarifiem Ķīnas precēm, lai, piemēram, naftas cena pagājušās nedēļas otrajā pusē saruktu uzreiz par 7%. Katrā ziņā dažkārt var likties – būs tā, kā Tramps tvītos. Pēdējā laikā bijuši vairākas tādi brīži, kad pēc skaļākiem Trampa izteikumiem Twitter finanšu tirgū notiek lielākas pārmaiņas.

Izejvielu tirgum šobrīd populāri paredzēt, ka tas turpinās būt tirdzniecības karu jaunumu – un tādējādi Trampa «tvītu» – spīlēs – šajā ziņā šogad jau bijuši gan saspīlējuma, gan atslābuma periodi. Tāpat šo tirgu ietekmēs ziņas par ekonomikas veselību, procentu likmju nākotni, ražas apmēru utt.

Šobrīd atkal sācis izskatīties, ka būs protekcionisma eskalācija, par ko liek domāt Trampa minētais ziņojums aplikt Ķīnas preces 300 miljardu ASV dolāru vērtībā ar papildu 10% tarifu. Šāds notikumu pavērsiens daudziem bija pārsteigums, jo tika gaidīts, ka ASV vadītājs nevēlēsies radīt papildu draudus ekonomikai pirms nākamā gada vēlēšanām. Attiecīgi augusi iespējamība, ka Ķīna ievieš kādus pretpasākumus (ja Ķīna sniegs drīzu atbildi, tad tas var būt iemels izejvielu cenas pārbīdei uz zemāku līmeni). Būtībā materializējušās tirgus dalībnieku bailes par to, ka pēdējo dažu nedēļu tirdzniecības karu pamiers nebūs neilgs. Zīmīgi, ka tas noticis uzreiz pēc tam, kad ASV Federālo rezervju sistēma lēma par dolāru procentu likmju samazināšanu. Pieņēmums ir, ka šāds solis tika sperts, lai apdrošinātos pret vārgulīgāku pasaules ekonomiku, kas daļēji ir tieši ASV–Ķīnas tirdzniecības konfliktu rezultāts.

Lauksaimniecības izejvielas

ASV ir nozīmīga daudzu pārtikas izejvielu eksportētāja, bet Ķīna – uzpircēja. Ja šīs valstis (un ne tikai) turpina apmainīties ar tālākiem savstarpējiem tarifiem, tad ASV sastādītajai kukurūzai, kviešiem un sojas pupiņām visa notiekošā ietekmē var nebūt pietiekama noieta. Pēdējā laikā Čikāgas biržā tādējādi lētāki kļūst gan kviešu, gan kukurūzas un sojas pupiņu piegāžu līgumi. Ķīna ir pasaulē lielākā sojas, cūkgaļas un kokvilnas patērētāja. Strīdi noveduši pie tā, ka Ķīna jau ir ierobežojusi šādas ASV produkcijas iegādi. Strauju kritumu ASV preču biržā piedzīvoja arī cūku dzīvsvara cena.

Visu rakstu lasiet 5. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.