Proti, faktiski visu vadošo pasaules akciju tirgu galveno cenu indikatoru vērtība kopš iepriekšējām augstienēm nu ir sarukusi vismaz par 20%, kas pēc mūsdienās daudzu pieņemtās definīcijas raksturo tā saucamā lāču tirgus atnākšanu (cenu krituma stadijas iestāšanos). 

Turklāt šis dzīvnieks pēc rekordilgās tā hibernācijas izskatās ļoti dusmīgs un izsalcis – ceturtdien vien no ASV akcijām (ja vērtē Dow Jones Industrial Average indeksa izmaiņu) tas nokoda 10%, kas vienas sesijas laikā bija visvairāk kopš 1987. gada cenu kraha. Kopumā – šī nedēļa finanšu tirgus vēsturē ieies kā viena no pašām asiņainākajām. Tagad to pašu ASV akciju cena atrodas aptuveni turpat, kur tā bija 2017. gada vidū.

ASV akciju tirgus Dow Jones Industrial Average indekss: 

Piektdien pēc šāda uzbrukuma gan lācis paņēma pauzi – akciju minēji, reaģējot uz dažādiem valdību un centrālo baņķieru sludinātajiem palīdzības pasākumiem, acīmredzami saprata, ka, iespējams, nesenā izpārdošana bijusi pārspīlēta. Uz pārējo fona var izcelt, piemēram, to, ka Itālijas akciju tirgū cenas šo piektdien līdz 15.00 bija palēkušās gandrīz par 16%. Pamatīgos plusos atvērās arī ASV akciju tirgus.

Piemēram, Eiropas Centrālā banka (ECB) teicās, ka uz notikušā fona nodrukās vēl papildu 120 miljardus eiro (uzpirks valdību un uzņēmumu parādus). Tāpat gan ECB, gan citu reģionu monetārās stabilitātes sargi solījuši finanšu sistēmu apgādāt ar rekordlētu naudu (ECB gadījumā pieejamā informācija liecina, ka dažām bankām varētu pat tikt izsniegti aizdevumi ar negatīvu likmi -0,75% apmērā). Vai procentu likmes, kādi valdību stimuli un ārkārtas pasākumi būs pietiekami, lai ierobežotu koronavīrusa izplatīšanos un vīrusa panikas ietekmi, rādīs laiks.

Kopumā gan par tuvāko laiku skaidrs ir tas, ka nekas nav skaidrs – amerikāņu kalniņi, kas īsos laika sprīžos sadedzina triljonus, var turpināties. Cena gluži vai ārprātīgi svārstās ne tikai par riskantākajām uzskatītajām akcijām. Strauji tā mainās arī izejvielām (naftas tirgū vispār bijis šoks), zeltam (pat tā cena šonedēļ noplanēja par 100 ASV dolāriem zemāk) un pat drošajām obligācijām, kurām tā kā būtu jākalpo kā stabilitātes garantam.

Notiekošajam būs negatīva ietekme uz pasaules ekonomiku. Multitriljonu jautājums - cik liela tā būs? Faktiski visi un visur runā par ievērojami augošo recesijas iespējamību. Jo ilgāk turpinās vīrusa panika, jo lielāka negatīva ietekme tam būs uz uzņēmējdarbību un ekonomiku.