Metālu cena preču biržā bieži vien ir atkarīga no tā, kā veicas pasaules lielāko valstu/reģionu tautsaimniecībai. Ja tā stabili aug, tad parasti tas nozīmē, ka pieprasījums pēc rūpniecībā un būvniecībā plaši izmantotajiem metāliem ir spēcīgs, kas savukārt jau liek labu pamatu cenu pieaugumam. Tomēr, ja pārliecība par ekonomikas spēku nav tā pati lielākā, tad arī metālu vērtība planē zemāk. Šis ir bijis gads, kad nostiprinājusies pārliecība par kaut ko līdzīgu sinhronam pasaules tautsaimniecību bremzēšanās procesam.

Divas gigantiskas ekonomikas – ASV un Ķīna – jau kādu laiku strīdas par tirdzniecības nosacījumiem un apmainās ar savstarpējām protekcionisma dāvanām. Tāpat vāja izskatās Eiropas tautsaimniecība, kur tās motors – Vācijas ekonomika –, iespējams, jau varētu būt recesijas stadijā. Tur ražošanas aktivitāte rukusi straujākajos tempos kopš 2009. gada. Tāpat tā buksējusi citās eirozonas valstīs. Līdz ar šādu situāciju neko dižs nav bijis arī vairāku nozīmīgāko metālu cenu sniegums. Tiesa gan, ir arī pa izņēmumam.

Varš un alumīnijs lētāks

Par industriālo metālu karali var saukt varu, kura izmantošanas veidu ir ļoti daudz. DB jau rakstījis, ka dažkārt tieši varam tiek piemērots pasaules ekonomikas daktera statuss. Proti, ja pieprasījums pēc vara ir spēcīgs un tā cena aug, viss varētu būt daudzmaz OK. Savukārt, ja tā cena noturīgi sarūk, tad jāsāk bažīties par kādu būtisku kopējo ekonomikas organismu veidojošo daļu neveselību. Katrā ziņā vara cena šogad Londonas Metālu biržā ir sarukusi gandrīz par 3% līdz aptuveni 5,8 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu. To par lielu kritumu uzskatīt nevar, lai gan straujāks vara cenas kritums aizsākās jau pagājušā gada vidū – kopš tā brīža varš preču biržā kļuvis par 20% lētāks.

Visu rakstu lasiet 24. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.