Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas. 

Nebūt nav izslēgts, ka šāda situācija sabremzēs pieprasījumu pēc olīvām tik milzīgā to tirgū. ASV Lauksaimniecības departamenta (USDA) aplēses liecina, ka šajā ražas sezonā ASV olīveļļas imports pieaugs vien par 0,3%. Salīdzinājumam, pagājušogad tas palēcās par 10%.

20191212-0624-olivas.png

Olīvu industrijas krīze

ASV jaunā 25% tarifa vidū minētas arī tādas preces kā viskijs, vīns, siers, atsevišķi cūkgaļas produkti, sviests, jogurts kafija, saldumi utt. 10% tarifs noteikts arī no Eiropas importētajiem lidaparātiem un lielai daļai šādu detaļu. Eiropas Savienībai šie tarifi piemēroti saistībā ar tās nelegālo finansiālo palīdzību lidaparātu ražotājam Airbus. Eiropas Savienība (ES) rokas klēpī gluži salikusi nesēž un uz šiem ASV tarifiem gatavo savu atbildi. 

Vecā kontinenta institūcijas Pasaules Tirdzniecības organizācijā mēģina izcīnīt, ka arī ASV nodokļu atvieglojumu iniciatīvas Boeing gluži par tīrām uzskatīt nevar. Tomēr - lai nu kā būtu ar tarifu kariem - ja atkal pievēršas olīvu tirgum, tad Starptautiskās Olīvu padomes aplēses liecina, ka nākamgad pasaulē novākto olīvu apmērs pēc tām var pārsniegt pieprasījumu. Proti, pasaulē tās var tikt saražotas 3,144 miljonu tonnu apmērā. Savukārt pieprasījums pēc tām 2020. gadā tiek lēsts 3,094 miljonu tonnu apmērā. Arī šajā un pagājušajā gadā pasaules olīvu tirgū vērojams pārpalikums.

«Olīveļļas industrijā rēgojas krīze,» The Wall Street Journal klāsta, piemēram, North American Olive Oil Association pārstāvji. Viņi piebilst, ka, uzlabojoties kultivācijas metodēm, olīvu fermeri gandrīz no jebkuras zemes platības var novākt arvien lielāku ražu. Šajā pašā laikā - pieprasījuma izaugsme pēc olīvām nav bijusi tik noturīga (jeb olīvu ieguves produktivitāte aizsteigusies pa priekšu šī resursa pieprasījumam izaugsmes tempiem). Protams, kādā brīdī tirgus pats sevi var sakārtot, kad pie zemajām cenām bankrotēs (atbrīvosies telpa) vairāki šīs industrijas censoņi.

Pieejamie dati liecina, ka Spānija 2018.-2019. gada ražas sezonā, kura noslēdzās septembrī, saražoja 1,79 miljonus tonnas olīveļļas. Tas veidojis 53% no visas pasaules tās ražošanas apmēriem. Pamatā pieņēmums ir, ka Spānijā olīvu industrija ir attīstītāka, ja salīdzina, piemēram, ar Itāliju un Grieķiju, kur to pārsvarā stūrē mazāki vai lielāki ģimenes uzņēmumi. WSJ informācija liecina, ka Spānijā 100 kilogramu Extra Virgin olīveļļas vairumtirdzniecības cena novembrī sarukusi līdz 213,5 eiro. Tas ir par 24% mazāk nekā pagājušā gada beigās un par 33% mazāk nekā vidējā piecu gadu cena šajā gada daļā. Savukārt Itālijā, kur olīveļļa mēdz būt dārgāka, tās cena šogad sarukusi par 29% līdz 412 eiro par 100 kilogramiem. 

Valdot šādam fonam, tiek lēsts, ka Spānijā 2019.-2020. gada ražas sezonā tiks saražots par 30% mazāk olīveļļas nekā iepriekšējā atskaites periodā. Tiesa gan, pasaulē tāpat nebūšot kādu būtisku tās iztrūkumu, jo produkcijas apmēri augšot citās valstīs.Olīvu cenu kritums pa kabatu sit vairākiem vecā kontinenta šīs industrijas pārstāvjiem. Tāda Spānijas olīvu industrijas smagsvara kā Deoleo akcijas cena Madrides biržā divu gadu laikā ir sarukusi jau vairāk nekā par 80%. Šis uzņēmums kontrolē tādus olīveļļas brendus kā Bertolli un Carbonell. 

«ASV tarifi Spānijai ir liela problēma,» teikusi Deoleo vadība. Viņi atklāj, ka, lai apietu ASV tarifus, kompānija mēģinās olīvu eļļu vairāk importēt no Itālijas, Tunisijas un pat Latīņamerikas. «Vairs nav sliktas ražas. Ir strukturālas problēmas - ir olīvu pārprodukcija, un tirgus nav to sagremojis,» vēl piebilst kāds Spānijas olīvu fermeris. ES gan šiem lauksaimniekiem gatavo atbalsta plānu. Proti, olīvu industrijas pārstāvji var pieteikties uz kompensācijām par savas produkcijas uzglabāšanu (acīmredzot plāns ir, ka tas šajā tirgū palīdzēs tirgū mazināt pārpalikumu).

Ēšanas kultūru globalizācija

Vēl pirms dažiem gadiem bija aktuāls visai straujš olīvu un ar tām saistīto produktu cenas pieaugums. Aptuveni trīs ceturtdaļas no visas pasaules olīveļļas tiek saražots Vidusjūras Eiropas Savienības valstīs, kuras bija skāris sausums. Līdzīgi negatīvi nosacījumi olīvu audzēšanai bijuši arī ASV Kalifornijā. Tāpat valdīja aplēses, ka pieprasījums pēc šī produkta, visticamāk, tikai augs, kur liela nozīme būs augošajai Āzijas (galvenokārt Ķīnas) bagātībai un līdz ar to - apetītei. Saistībā ar olīvām dažkārt runāts, ka, lai apmierinātu šo pieprasījumu, mazināti to kvalitātes standarti.Piemēram, Rabobank eksperti pauž uzskatu, ka ilgākā termiņā olīvu tirgus joprojām esot perspektīvs. Vidējs amerikānis gadā patērējot aptuveni kilogramu ar olīveļļu. Tas, ja salīdzina ar Spānijas un Itālijas 10 kilogramiem, ir maz un rada zināmu potenciālu tālākai izaugsmei. 

Tāpat zemākas cenas var nozīmēt, ka tiek apgūti citi tirgi, kur dārgā olīveļļa nav populāra, piemēram, milzīgā Indija.Jau ziņots, ka par dažādu pārtikas izejvielu pieprasījuma pieaugumu atbildīgs augošais cilvēku skaits un globalizācijas process jeb tas, ka ēšanas kultūru integrācija būtiski audzējusi interesi par dažādiem produktiem reģionos, kur tas agrāk nebija tik izteikts. Pasaulē pieaugot iedzīvotāju masai, kas grib ēst veselīgāk un ir turīgāka, rodas papildu pieprasījums pēc zivīm, riekstiem un veselīgākām eļļām (topā, piemēram, ir avokado. Atsevišķas aplēses liecina, ka kopš tūkstošgades mijas pieprasījums pēc avokado ir palielinājies četras reizes, bet pašu avokado cena kopš 2013. gada - par 80%). 

Sava loma ir arī uztura speciālistu un valdības aģentūru teiktajam. Piemēram, nesen bija vērojams straujš kokosriekstu eļļas kritums, kas nāca komplektā ar to, ka Amerikas Sirds asociācija vērsa uzmanību uz augsto tauku saturu šajā eļļā un apšaubīja tās pozitīvo ietekmi uz veselību. No 2012. gada kokosriekstu eļļas cena pieauga, jo tā pārsvarā tika uzskatīta par cilvēkam veselīgu.Ja aplūko atsevišķu citu pārtikas izejvielu cenu izmaiņas, tad, piemēram, Londonas biržā kakao nākotnes piegāžu kontrakta cena kopš šā gada sākuma ir palēkusies par 14,5% un baltā cukura - par 6% līdz 352,5 ASV dolāru atzīmei par tonnu.