Noguldījumu iespējas uz nakti likmi, kas līdz šim bija -0,40%, nolemts samazināt līdz -0,50%.

Abas pārējās svarīgākās procentlikmes - bāzes procentlikmi un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - ECB nolēma nemainīt. Līdz ar to bāzes procentlikme tiek saglabāta 0% līmenī, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme paliks 0,25% līmenī.

1.novembrī atsāksies aktīvu uzpirkšanas programma, mēnesī uzpērkot aktīvus par 20 miljardiem eiro.

Centrālās bankas paziņojumā norādīts, ka aktīvu uzpirkšanas programma tiks turpināta, «cik ilgi vien tas būs nepieciešams», kā arī procentu likmes «pašreizējā vai zemākā līmeni tiks saglabātas, līdz inflācijas prognozes stabili atbildīs līmenim, kas ir pietiekami tuvu» ECB noteiktajam patēriņa cenu pieauguma mērķlīmenim nedaudz zem 2%.

Decembrī ECB noslēdza četrus gadus ilgušo obligāciju uzpirkšanas programmu, kuras vērtība sasniedza 2,6 triljonus eiro, jo pieauga cerības, ka eirozonas ekonomika ir nostabilizējusies un inflācija palielinās.

Tomēr pēc tam ASV un Ķīnas tirdzniecības kara saasinājums un nestabilitātes sajūtas pieaugums pasaulē, kas daļēji saistāms ar gaidāmo Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, kā arī bažas par attīstības tirgiem likušas ECB atkal rīkoties.

ECB prezidents Mario Dragi, kura amata termiņš beigsies 31.oktobrī, preses konferencē atzina, ka iespēja, ka eirozona nonāks recesijā ir palielinājusies, piebilstot, ka bloka lielākajā ekonomikā Vācijā šā gada trešajā ceturksnī tiek prognozēta ekonomikas lejupslīde.

«Domājam, ka recesijas iespējamība eirozonā ir neliela, bet tā ir palielinājusies,» viņš teica, aicinot valdības ar valsts budžeta pārpalikumiem palīdzēt veicināt ekonomikas izaugsmi.

«Ņemot vērā ekonomikas prognožu pavājināšanos un nepārtrauktu lejupslīdes risku klātesamību, valdībām ar fiskālo telpu būtu jārīkojas efektīvi un laikus,» sacīja Dragi.

ECB prezidents paziņoja arī par bankas lēmumu samazināt eirozonas ekonomikas izaugsmes un inflācijas prognozes, jo neskaidrības pasaulē un ASV un Ķīnas tirdzniecības karš skar arī 19 valstu veidoto eirozonu.

Saskaņā ar ECB jaunākajām prognozēm šogad eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 1,1%, bet nākamgad izaugsme sasniegs 1,1%. Jūnijā ECB lēsa, ka šogad eirozonas IKP pieaugums būs 1,2%, bet nākamgad - 1,4%. 2021.gada eirozonas ekonomikas izaugsmes prognoze saglabāta 1,4% līmenī.

Vienlaikus Dragi brīdināja, ka lejupslīde eirozonas ekonomikā ir «izteiktāka, nekā bija gaidīts», tomēr šā gada trešajā ceturksnī viņš prognozē «mēreni pozitīvu izaugsmi».

Gada inflācija eirozonā šogad tiek prognozēta 1,2% pretstatā 1,3%, kas tika prognozēti jūnijā. Nākamgad patēriņa cenu pieaugums varētu būt 1% (jūnijā tika prognozēts 1,4% kāpums), bet 2021.gada tas atkal varētu pakāpties līdz 1,5% (jūnija prognozē tika gaidīta 1,6% inflācija).

Pēc ECB paziņojuma par procentu likmju samazināšanu ASV prezidents Donalds Tramps tviterī uzbruka savas valsts centrālajai bankai par to, ka tā nerīkojas tik ātri kā kolēģi Eiropā, lai stimulētu ASV ekonomiku.

«Viņi mēģina, un viņiem izdodas samazināt eiro vērtību pret ļoti spēcīgo dolāru, kas kaitē ASV eksportam,» rakstīja Tramps un piebilda, ka «Federālā rezervju sistēma tikai sēž un sēž, un sēž».

Savukārt Dragi nekavējoties noraidīja Trampa uzslavas par ECB rīcību eiro vērtības samazināšanai, žurnālistiem sakot, ka «mūsu mērķis nav valūtas kursi. Punkts».

Viņš uzsvēra, ka ECB nekad netieksies uz devalvāciju konkurētspējas dēļ, jo to aizliedz vienošanās ar citām industriālajām valstīm. Dragi sacīja, ka no citām valstīm sagaida to pašu.

Tirgos valda gaidas, ka nākamnedēļ arī ASV centrālā banka nolems samazināt savas procentu likmes.

Pēc ECB paziņojuma eiro vērtība samazinājās, bet akciju cena Eiropas biržās pieauga, jo tirgos palielinājās gaidas, ka ECB ieplūdinās svaigu naudu eirozonas ekonomikā.