«Klimata izmaiņas kļuvušas par noteicošo faktoru uzņēmumu ilgtermiņa perspektīvā. Izpratne strauji mainās, un es domāju, ka atrodamies uz fundamentālas finanšu izmaiņu robežas,» klāsta ietekmīgā uzņēmuma vadītājs. 

Kopumā "BlackRock" ziņoja par vairākām iniciatīvām, kas kādus ilgtspējas un klimata pārmaiņu faktorus padara par naudas pārvaldītāju ikdienu. Vēl šomēnes "BlackRock" pievienojās "Climate Action 100+" grupai, kuru veido aptuveni 370 pasaules lielākie līdzekļu menedžeri, kuri kopumā pārvalda naudu aptuveni 41 triljona ASV dolāru vērtībā. Grupa solījusies spiest kompānijas pildīt kādus klimata mērķus.

"BlackRock" ziņoja, ka tās aktīvo fondu pārvaldītāji nu pārdos, piemēram, tādas savas pozīcijas, kas investē ogļu industrijā. Tāpat tas ziņoja, ka radīs papildu fondus, kas iegulda ilgtspējīgos uzņēmumos, un mudinās indeksu veidotājus radīt ilgtspējīgas alternatīvas šobrīd pašiem populārākajiem akciju tendenču indikatoriem. "BlackRock" arī sola klimata un vides izaicinājumus pārrunāt ar uzņēmumu vadītājiem.

Sociālie mērķi

Jānorāda, ka "BlackRock" ir viens no lielākajiem akcionāriem faktiski visos ASV publiski kotētajos uzņēmumos. Kompānijas fondos naudu iegulda gan dažādi privāti pensiju un valstu labklājības fondi, gan citi uzņēmumi un individuāli investori.

Arī agrāk L. Finks norādījis, ka sabiedrība prasa, lai kompānijas kalpotu kādam sociālajam mērķim. Proti, uzņēmumiem, lai, ejot laikam, tie plauktu, esot nepieciešams nodrošināt ne tikai labu finanšu performanci, bet sniegt arī pozitīvu devumu sabiedrībai. 

Tiesa gan attiecībā uz šādiem paziņojumiem viedokļi ir visai dažādi. Ir pietiekami daudzi finanšu jomas pārstāvju, kas šādus tekstus uztver ar ne pārāk lielu sajūsmu un norāda, ka kompānijas jau tā pilda sociālo mērķi, mēģinot nodrošināt pēc iespējas labāku atdevi to akcionāriem, par kuriem var kļūt ikviens.

Kamēr lielākā daļa šādus sociālās atbildības paziņojumus uztver ar sajūsmu un sveic nosacīti jauno realitāti, citi skaidro, ka ir visai grūti nonākt pie kādas kopējas vienošanās, kas tad īsti ir kalpošana sociālam mērķim un kā to izmērīt. Būtībā daži šīs jomas speciālisti liek noprast to, ka lielie naudas līdzekļu pārvaldītāji riskē investēšanas pasauli arvien lielākā mērā ievest savas ideoloģiskās un politiskās pārliecības slazdā (un tad informācija/dati tiek attiecīgi interpretēti kādā ideoloģiskā gaismā), kur tādi vārdu savienojumi kā "sociālā atbildība" un "sociālais labums" ir vien skaistas maskas.

Diktē savus noteikumus

Valda zināms satraukums, ka šādiem fondiem ir milzīga ietekme kompānijās. "BlackRock", "Vanguard Group" un "State Street" kopā ir paši lielākie akcionāri jau gandrīz visām ASV "Standard&Poor’s 500" indeksa aprēķinā iekļautajām kompānijām. 

Turklāt šo gigantisko uzņēmumu ietekme pārskatāmā termiņā, visticamāk, palielināsies. Rezultātā tie arī sākuši diktēt savas prasības. Dažkārt pat tiek klāstīts, ka pasaules korporatīvā vide virzās «pasīvo fondu tirānijas» virzienā.

Šobrīd tiek rēķināts, ka "BlackRock", "Vanguard Group" un "State Street" kopā pieder aptuveni katra piektā no "S&P 500" kompāniju akcijām. Prognozes ir, ka lielajam trijniekam pēc 20 gadiem piederēs katra trešā akcija. Tiek arī spriests, ka patiesībā šiem uzņēmumiem jau tagad ir lielākas balsošanas tiesības (ja salīdzina ar to akciju skaitu uzņēmumā). Proti, lielais trijnieks esot atbildīgs aptuveni par ceturto daļu no balsošanas tiesībām "S&P 500" uzņēmumos.