Rekordzemo likmju laiki pamazām tuvojas izskaņai, un šajā ziņā zīmīgu soli šonedēļ spērusi ASV Federālo rezervju sistēma (FRS). Iestāde savu galveno ASV dolāra refinansēšanas likmi paaugstinājusi par 25 bāzes procentpunktiem līdz 0,75%‒1% koridoram.

Šāda likmju paaugstināšana nozīmē, ka pasaules ietekmīgākā banka pakāpeniski virzās stingrākas monetārās politikas virzienā, kuras mērķis ir krietni atšķirīgs no pēdējo gadu laikā ierastās bezprecedenta stimulēšanas. Centrālā banka, ceļot likmes, domā par inflācijas iegrožošanu un ekonomikas pārkaršanas nepieļaušanu. Protams, pašlaik teikt, ka ASV ekonomika būtu uzkarsusi, nevar. Drīzāk var runāt par to, ka ekonomikas vēnu vairs nav nepieciešams tik ļoti piekabināt klāt FRS zāļu sistēmai ‒ pacients (ASV ekonomika) pēc ilgstošas gulēšanas vairāk vai mazāk slīpā stadijā atkal mēģina pārvietoties pašu spēkiem (notiek monetārās politikas «normalizācija»). Tiesa gan, ja centrālā banka nerīkojās proaktīvi, tad šādi pārkaršanas riski pastāv.

Tāpat jāņem vērā, ka likmes tiek palielinātas no ļoti zema līmeņa, kas nozīmē, ka paaugstinājuma ietekme nav tik jūtama. Tomēr, ja FRS, kas ir pasaules centrālo banku flagmanis, rīkojas un dolāru likmes pieaug, tad ar zināmu laika nobīdi līdzīgus lēmumus var sākt gaidīt arī no citiem monetārās politikas noteicējiem.

Visu rakstu Sadārdzina naudu lasiet 17. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.