Eiro cena pēdējos mēnešos turpina ceļot zemāk, un nesen tā uz brīdi paviesojās zem 1,09 ASV dolāru atzīmes. Šobrīd, Eiropas ekonomikai esot vājākai, daudzi spriež, cik vēl būtiski zemāk var nonākt kopējās valūtas vērtība.

Thomson Reuters oktobra valūtu ekspertu aptaujā gan lēsts, ka eiro cena šā gada beigās atradīsies pie 1,10 ASV dolāru atzīmes (aptaujas rezultātu mediāna). Savukārt gada laikā tai jau vidēji tiek paredzēts pieaugums līdz 1,13 ASV dolāru atzīmei. Jāsecina, ka, neskatoties uz dažiem izņēmumiem, daudzi tomēr atturas no pārliecinoša vienas vai otras valūtas pārsvara paredzēšanas.

Valūtu attiecībās liela loma būs centrālo banku politikai. Eiropas Centrālā banka (ECB) eksperimentē ar peldēšanu dziļāk negatīvu likmju ūdeņos un nupat atsākusi savu aktīvu uzpirkšanas programmu. Tiesa gan, procentu likmes cērp un droši vien turpinās cirpt arī ASV Federālo rezervju sistēma (FRS). Nav izslēgts, ka eiro/ASV dolāra virziens būs atkarīgs no gluži vai abu šo centrālo banku tādas kā sacensības par to, kura ekonomiku stimulēs agresīvāk un šajā ziņā pārspēs finanšu tirgus gaidas. Dolāru refinansēšanas likme ir augstāka, kas nozīmē, ka FRS salīdzinoši ir krietni lielāka telpa, kur vispār kustēties (kamēr ECB, šķiet, vairs daudz šajā ziņā nevar darīt). Nu ASV centrālie baņķieri dolāra bāzes likmi noteikuši 1,75% līdz 2% koridorā, un vēl viena likmju samazināšana tiek gaidīta jau šajā mēnesī. ECB eiro refinansēšanas likme jau ilgi atrodas pie apaļas nulles, un depozītu likme bankām ir negatīva – pie -0,5% atzīmes. Būtībā daudzus biedē tas, ka ECB īsti vairs nevar samazināt likmes, kas ierobežo tās spēju palīdzēt ekonomikai.

Vēl eiro cenas izredzes nokļūt augstāk var sarežģīt, ja ASV noteiks kādus papildu tarifus vecā kontinenta precēm. Katrā ziņā pārāk dārga vietējā valūta nav nepieciešama nevienam un par netīkami spēcīgu ASV dolāru jau kādu laiku aktīvi sūdzas ASV prezidents Donalds Tramps. «Tālāks eiro vājums, lai kāds arī tam būtu iemesls, var vēl vairāk nokaitināt ASV prezidentu, kurš jau tā uzskata, ka eiropieši ar savu valūtas politiku ir gandrīz tikpat slikti kā ķīnieši,» skaidro Vācijas Allianz Global Investors analītiķi. Protams, nebūt nav tā, ka ASV ekonomika izskatītos neaizskarama – pēdējā laikā arī šīs valsts ekonomikas dati nav bijuši pārliecinoši. Drauds šīs valsts uzņēmumu peļņai ir tas pats spēcīgais ASV dolārs un lielā tirdzniecības karu neskaidrība ar tai sekojošo tarifu vētru.

Jāpiebilst, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, dolāra cenas samazināšanās tā arī nav materializējusies. 

Visu rakstu lasiet 8. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.