Tas ir pirmais šāda veida analītiskais instruments Latvijā, kas sistemātiski apkopo un atspoguļo kvantitatīvos un kvalitatīvos datus par kapitāla tirgus attīstības dinamiku un dalībnieku – investoru, uzņēmēju, mediju – lomu, aptverot laika periodu no 2018. līdz 2024. gadam.

Pirmo reizi vienuviet ir apkopoti un analizēti trīs galvenie kapitāla tirgus aktivitātes indikatori – investoru aktivitāte, tirgus apjoms un mediju intensitāte. Tas sniedz daudzslāņainu ieskatu tirgus attīstībā, šķēršļos un turpmākās izaugsmes potenciālā. Barometrs tiks atjaunots katru gadu, sniedzot salīdzināmu skatījumu uz Latvijas kapitāla tirgus izaugsmes tempu un virzienu.

Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons: “Latvijas kapitāla tirgū līdz šim ir paveikts daudz – nostiprināti pamati un atvērtas jaunas iespējas gan vietējo uzņēmumu izaugsmei, gan investoru aktivitātei. Taču ilgtermiņa attīstība prasa nepārtrauktu virzību. Latvijā ir uzņēmumi ar ambīcijām, investori ar interesi un izteikta politiskā griba veicināt tirgus attīstību. Tomēr ir būtiski ne vien rīkoties, bet arī mērīt progresu – tieši tāpēc izveidojām Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometru. Tas sniedz datos balstītu pārskatu par tirgus dinamiku, palīdz identificēt izaicinājumus un pieņemt ilgtspējīgus lēmumus, kas veicina izaugsmi ne tikai uzņēmējdarbībā, bet arī valsts līmenī. Tikai tas, ko spējam izmērīt, var kļūt par pamatu pārmaiņām.”

Uzņēmēju izpratne pieaug, bet reālā rīcība joprojām gausa

Jaunākie uzņēmēju aptaujas dati  rāda, ka 51 % aptaujāto ir dzirdējuši par kapitāla tirgus iespējām, kas ir vēsturiski augstākais informētības rādītājs. Salīdzinājumam 2021. gadā tie bija tikai 29 %, 2023. gadā – 43 %. Tādējādi pēdējo četru gadu laikā uzņēmēju informētība par kapitāla tirgus priekšrocībām ir pieaugusi par 22 %, kas liecina par pozitīvu finanšu pratības uzlabošanās tendenci. Vienlaikus 31 % respondentu joprojām atzīst, ka nav informēti, bet 28 % izvēlas atbildi “grūti teikt”, kas signalizē par zemu pārliecību un uzņēmēju piesardzību. 

Galvenie šķēršļi kapitāla tirgus izmantošanai uzņēmumu finansēšanā ir gan emocionāli, gan praktiski – administratīvais slogs, zināšanu trūkums un atturība no vēlmes kļūt publiskiem.Taujāti par finansējuma avotu izmantošanas plāniem, uzņēmēju izvēlēs joprojām dominē valsts atbalsta mehānismi (Altum, ES programmas), bet kapitāla tirgus instrumenti – kotācija biržā un obligāciju emisijas – bieži paliek ārpus redzesloka. Lai arī vērojams pakāpenisks informētības pieaugums, tomēr uzņēmēju vidū kapitāla tirgus joprojām tiek uztverts kā sarežģīts un mazāk pieejams finansējuma avots.

Investoru aktivitāte aug, bet biržā trūkst kvalitatīvu emitentu

Kopš 2018. gada investīciju apjoms Nasdaq Riga pieaudzis par 55 % , bet darījumu skaits – vairāk nekā četras reizes, ko galvenokārt veicinājusi mazo investoru aktivizēšanās. Lai gan tirgus piedāvājums vēl ir ierobežots, investoru uzticība un interese turpina augt – īpaši par uzņēmumiem, kam ir laba zīmola atpazīstamība, kas ir jau publiski demonstrējuši caurskatāmību un izaugsmes ambīcijas, piemēram, Virši, DelfinGroup, Grenardi Group, CleanR Grupa, Eleving Group u. c. 

Signet Bank investīciju analītiķis Valters Smiltāns: “Kopumā investoru interese vietējā kapitāla tirgū ir ar veselīgu izaugsmi, taču izvēles iespējas pašlaik ir ierobežotas. Vienlaikus tiek dots skaidrs signāls, ka lielu un kvalitatīvu uzņēmumu kotēšana biržā varētu būtiski aktivizēt institucionālos investorus un padarīt piedāvājumu pievilcīgāku arī mazajiem ieguldītājiem. Tas kopumā veicinātu vietējā kapitāla tirgus aktivitātes pieaugumu. Tāpēc tuvākajos gados būtiska būs gan valsts, gan finanšu nozares iesaiste, lai pārliecību pārvērstu rīcībā.”

Mediju atspoguļojums signalizē par sabiedriskās domas nobriešanu

Mediju monitoringa pētījums , ko veica nacionālā informācijas aģentūra LETA, rāda, ka 2024. gadā kapitāla tirgus temati Latvijas mediju telpā pieminēti 12 427 publikācijās, sasniedzot 370 miljonu lielu potenciālo auditoriju. Salīdzinot ar 2021. gadu, pieminējumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 70 %, un visbiežāk minētie temati bijuši obligācijas, IPO un kotācija biržā. Tas norāda, ka kapitāla tirgus kļūst par atpazīstamāku un arvien biežāk apspriestu tematu medijos uzņēmējdarbības un ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības kontekstā.

Lai arī informatīvais fons ir aktīvs, praktiskais pienesums nereti kavējas – mediju telpā dominē ziņas, intervijas un komentāri, savukārt konkrēti darījumi vai jauni emitenti tiek atspoguļoti retāk. Piemēram, 2024. gada pirmajos mēnešos mediju aktivitātes izaugsmes rādītājs sakrita ar airBaltic IPO gatavošanās posmu, Eco Baltia obligāciju emisiju, kā arī citām ziņām par potenciāliem tirgus dalībniekiem. Tas apliecina, ka interese ir un mediji reaģē uz iespējamām kapitāla tirgus aktivitātēm, taču saturā joprojām iztrūkst padziļinātas analīzes un atgriezeniskās saites par reāliem rezultātiem. LETA datu pakalpojumu attīstības vadītājs Ivars Svilāns: “Neraugoties uz vairāk nekā 12 000 pieminējumu ar kapitāla tirgu saistītajās tēmās, to saturs pārsvarā paliek informatīvs, nevis pieredzē balstīts. Tas liek noprast, ka sabiedrības uztvere par kapitāla tirgu vēl tikai veidojas – interese aug, bet konsekventa, pozitīva rīcība seko lēnāk. Līdzīgi notiek arī citās jomās – sākumā cilvēki runā, tēmas lēnām "uzsilst" un tad kādā brīdī seko darbība.”

Attīstīt kapitāla tirgu nozīmē mainīt ieradumus – no īstermiņa skatījuma uz ilgtermiņa domāšanu, no piesardzības uz stratēģisku rīcību. Kapitāla tirgus aktivitātes barometrs ir pirmais solis šajā virzienā – instruments, kas ļauj uz tirgu raudzīties sistēmiski un balstīt lēmumus reālos datos. Taču tirgu neizmaina mērījumi, bet gan cilvēki. Latvijā ir investori ar interesi, uzņēmumi ar ambīcijām un politiskā griba virzīt pārmaiņas. Atliek vien rīkoties. Jautājums ir tikai viens – vai spēsim izmantot visas pieejamās iespējas laikus un jēgpilni.