2018. gadā turpināsies neliela kopējā un nefinanšu sabiedrību kredītportfeļa palielināšanās (gada skatījumā – neņemot vērā kredītportfeļa nodošanas ārvalstu mātes bankai ietekmi), tomēr lēnākas uzņēmumu kreditēšanas ietekmē izaugsmes prognoze ir pazemināta, jaunākajā Makroekonomikas norišu pārskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.
Galvenie faktori – ES fondu līdzekļu aktīvāka izmantošana, augoša ārējā un iekšējā pieprasījuma noteikta jaudu palielināšanas nepieciešamība, augošs uzņēmumu kapitāls un to gatavība investīcijām.
Mājsaimniecību kreditēšanas gada pieaugums atjaunojies 2018. gada 1. pusgadā, valdībai turpinot valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei un paplašinot garantiju saņēmēju loku ar jaunajiem speciālistiem, kā arī augot patēriņa kredītu pieprasījumam.
Kredītportfeļa pieaugums 2018. un 2019. gadā pamazām atjaunosies, tomēr tas būs lēnāks, nekā gaidīts iepriekš. Galvenie uzņēmumu kreditēšanas kāpumu veicinošie faktori būs ES fondu līdzekļu izmantošana un jaudu palielināšanas nepieciešamība, bet kredītu pieprasījumu mazinās nevēlēšanās uzņemties riskus. Mājsaimniecību kreditēšanā turpināsies līdzšinējās tendences, uzskata eksperti.
Kreditēšanas aktivitāte joprojām bija vāja, lai gan kreditēšanas nosacījumi jau ilgāku laiku ir ļoti labvēlīgi.
2017. gada 4. ceturksnī un 2018. gada 1. ceturksnī iekšzemes kredītportfelis saglabājās gandrīz nemainīgs, nedaudz augot nefinanšu sabiedrībām, bet sarūkot mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikumam. Savukārt 2018. gada aprīlī atsevišķu liela apjoma kredītu atmaksa samazināja nefinanšu sabiedrību kredītportfeli, bet mājsaimniecību kredītportfeļa kritums vairs neturpinājās. No jauna izsniegto kredītu apjoms iepriekšējā gada atbilstošo mēnešu apjomus pārsniedza tikai mājsaimniecību kreditēšanā, bet būtiski atpalika no tiem gan nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem, gan iekšzemes kredītiem kopā.
Tādējādi mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma gada pārmaiņu temps, lai gan
joprojām bija negatīvs, turpināja lēni uzlaboties. To ietekmēja gan valsts atbalsta programma
mājokļa iegādei, gan IKP izaugsme un uzkrājumu kāpums. Savukārt iekšzemes kredītu
kopējā atlikuma un nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikuma gada pārmaiņu temps
bija negatīvs, turklāt nefinanšu sabiedrībām izsniegtajiem kredītiem – pat neņemot vērā
Nordea Bank AB Latvijas filiāles kredītportfeļa nodošanas mātes bankai ietekmi. Savukārt
kredītiestāžu piesaistīto noguldījumu kāpums bija visai straujš, īpaši mājsaimniecību sektorā.
