Iepriekšējos gados neveicinot alternatīvo finanšu tirgus attīstību, bankas ir pašas vainīgas, jo tagad tiek kavēts pašu banku bizness – kreditēšana.

Tā Latvijas Bankas rīkotajās ekspertu sarunās par naudas apriti atzina Nordea bankas eksperts Andris Strazds. Pēc viņa teiktā, kreditēšana kavējas, jo uzņēmumiem nav alternatīvs finansējums, ar kuru varētu aizpildīt caurumu. Proti, bankas šobrīd atsaka pat labiem projektiem, ja projekta realizētājam nav pietiekams pašu kapitāls vismaz 20 – 25% apmērā no projekta vērtības.
 
Eksperti, tostarp Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis, riska kapitāla fonda ZGI valdes loceklis Ivars Ķirsons kā iespējamos risinājumus minēja valsts, ES fondu atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem un jauniem uzņēmumiem kredītu garantiju veidā, riska kapitāla un mezanīna finansējuma veidā. Ar mezanīna finansējumu apzīmē finanšu instrumentus, kas uzņēmuma bilancē atrodas starp pamatkapitālu un nodrošinātiem aizdevumiem un nereti apvieno parāda un kapitāla iezīmes (hibrīda instrumenti).
 
Tikmēr A.Strazds minēja problēmu, ka uzņēmums drīzāk gatavs projektu neattīstīt vai pat bankrotēt, ja finansējuma sniedzējs gribēs piedalīties arī attiecīgā uzņēmuma pārvaldē.
 
Eksperti kā alternatīvu kredītiem minēja arī līdzekļu aizņemšanos, izlaižot uzņēmuma obligācijas, tomēr Latvijas uzņēmumu vidū šāds finansēšanās veids nav bijis populārs.