Finanses
2011. gada 9. novembris 08:44
Irēna Krūmane
Mazās ekonomikas ir vairāk ievainojamas, tomēr tās ir arī ātrāk un vieglāk sakārtojamas. «Kā Latvijas valsts iedzīvotāja gribu teikt, ka, manuprāt, nav viegli, bet kopējā situācija tomēr uzlabojas - to var redzēt pēc auto uz ielām,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Irēna Krūmane.
Kas būtu tas, kas jūs vēl varētu pārsteigt?
Dzerot šampanieti šā gada pirmajās minūtēs, es neviens neprognozēja ASV reitinga samazināšanu, tāpat gribu redzēt kādu, kurš būtu teicis, ka vairākām AAA reitinga valstīm samazināts reitings. Pārsteigums šoreiz laikam būtu tas, ja eirozonas valstīs strauji uzlabotos ekonomiskā situācija, būtu pārsteigums, ja itāļi pieņemtu nepopulārus lēmumus, piemēram, strauji mazinātu parādu.
Lai gan Eiropas Centrālā banka samazināja bāzes procentu likmi, bet vai ir tā, ka kredītu tirgū lēto resursu laiks ir beidzies?
Nepārprotami tas ir beidzies un nebūs vēl vairākus gadus. ECB droši vien turpinās samazināt likmes, bet jāņem vērā, ka lielā mērā Skandināvijas mātesbankas aizņemas starptautiskos tirgos un, lai arī to situācija ir labāka no resursu piesaistes izmaksu viedokļa, tomēr tā nav tik laba kā Vācijas banku gadījumā. Arī bankas ir dažādas, no dažādām Skandināvijas valstīm, un situācija atšķiras, piemēram, Dānijā situācija ir sarežģītāka nekā Zviedrijā.
Ņemot vērā zemās depozītu likmes, mīnusus fondu ienesīgumos, kāds ir jūsu ieteikums: kur izvietot, piemēram, 1-5 tūkstošus latu?
Neesmu savu pozīciju mainījusi neatkarīgi no tā, kur esmu strādājusi - es cilvēkiem iesaku ieguldīt tur, kur valsts garantē, respektīvi, banku depozītos. Šobrīd ienesīguma līmenis nav augsts, bet bija laiks, kad depozītu likmes bija ļoti labas. 100 tūkstošus eiro valsts garantē katram katrā atsevišķā bankā, un cilvēkam nav problēmu izvietot 2,7 miljonus eiro, sadalot tos pa 31 banku. Šis tiek garantēts, bet viss pārējais - akcijas, fondi - netiek garantēts. Savulaik, lai nopelnītu, daudzi metās hipotekāro kredītu tirgū, kas nav slikti, bet to neviens negarantē, tas bija cilvēku pašu risks. Tāpat es domāju, ka tādus augļus, kādus līdz krīzei paspēja izbaudīt, piemēram, Skandināvijas valstu pensionāri, mēs tādus noteikti neizbaudīsim, jo pasaule ir ļoti mainījusies.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.
