
Latvijā ir visaugstākā kapitāla pieauguma nodokļa likme Baltijā, turklāt tā pat ir augstāka nekā Spānijas minimālā likme, taču līdzvērtīga Itālijas, Austrijas, Vācijas līmenim.
To rāda AS BDO pētījums par kapitāla pieauguma nodokļa likmēm. „Atšķirīga pieeja un, visticamāk, valdību veidojošo politiķu izpratne par kapitāla pieauguma nodokli arī rada pašlaik milzīgo šī nodokļa likmju plaisu Baltijā,” pētījuma datus analizē AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš uzsver, ka pēdējo gadu laikā Baltija ir kļuvusi par reģionu, kur notiek salīdzinoši straujas nodokļu sistēmas izmaiņas — lielākoties paaugstinot vairāku nodokļu likmes, kuras līdz tam nav kustinātas gadiem.
Relatīvais pieaugums 27,5%
Veidojot 2025. gada valsts budžetu, Latvijā tika veikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa reforma, kuras rezultātā mainījās arī kapitāla pieauguma nodokļa apmērs. „Tas, ka ikviens auglis — dividendes, procentmaksājumi par obligācijām, nekustamā īpašuma, kapitāldaļu pārdošana - Latvijā tiek aplikts nevis ar iepriekšējo likmi 20% jeb piekto daļu, bet gan ar ievērojami augstāko 25,5% (+3% likme, ja gada ienākums pārsniegs 200 000 eiro, trāpīs pa ikvienu, kurš būs pārdevis savu dzīvokli, zemi, mantojumā nākušu īpašumu, saņēmis augļus no kapitāldaļām, akcijām, obligācijām,” skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka salīdzinājumam kapitāla pieauguma nodoklis Igaunijā ir 22%, savukārt Lietuvā - 15% ienākumiem līdz 253 065,6 eiro gadā un 20% no ienākumiem, kas pārsniedz šo summu.
„Vai kāds patiešām pilnā nopietnībā domā, ka ar kapitāla pieauguma nodokļa likmes relatīvo palielināšanu par 27,5% ir iespējams piesaistīt kapitālu — finansējumu — tautsaimniecības attīstībai, ja dienvidu kaimiņvalstī tas ir par teju 40% zemāks?” uz jautājumu šī nodokļa ietekmi atbild J. Zelmenis. Viņaprāt, šī nodokļa apmērs (likme) jau visu pasaka priekšā. „Protams, ka šo nodokļa likmi būs spiesti maksāt Latvijas nodokļu maksātāji (rezidenti), nevis ārzemnieki (kuri nav reģistrējušies kā nodokļu maksātāji Latvijā), jāmaksā savas mītnes zemes noteiktais kapitāla pieauguma nodoklis, tomēr dividenžu apjoms, ienākumi no obligācijām un arī nekustamā īpašuma pārdošanas darījumu ienākumi nav tādi, lai no tiem varētu iekasēt papildu simtus miljonus eiro,” secina J. Zelmenis.
Visu rakstu lasiet 6.maija žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.