Uzkrāšanas laiks ir ilgāks tad, ja mājsaimniecībai ir vienlaikus jāmaksā arī par īri. 

Savukārt Viļņā krāšanai nepieciešamais laiks samazinājies par trīs nedēļām un pērn bija trīs gadi. Tallinā tas pieauga par nedēļu, sasniedzot 29,5 mēnešus.

Mājokļu pieejamības indekss pērn audzis visās trijās Baltijas valstīs, taču aizvien būtiska daļa iedzīvotāju, kas meklē mājokli, atzīst, ka nevar to atļauties nepietiekamu ienākumu vai uzkrājumu dēļ. 

Pērn gada vidējais Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 155. Tas nozīmē, ka standarta mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli), kopējie ienākumi bija par 55% augstāki nekā tas būtu nepieciešams, lai spētu atļauties mājokļa kredītu, tā apkalpošanai nenovirzot vairāk par 30% ģimenes ienākumu. 

Pieejamības uzlabojumu aizvadītajā gadā galvenokārt veicināja par mājokļu cenām krietni straujāk algošās algas (7,3% algu kāpums un 1,6% vidējās dzīvokļu cenas pieaugums.

Mājokļu kredītu procentu likmes pērn sarukušas par 1 bāzes punktu.

Pērn ceturtajā ceturksnī gada laikā likmes nedaudz samazinājušās Igaunijā un Lietuvā, bet Latvijā - pieaugušas. 6 mēnešu Euribor likme (parasti lietota hipotekārajiem kredītiem Baltijas valstīs) samazinājās par 17 bāzes punktiem periodā no 2014.gada 4.ceturkšņa līdz 4.ceturksnim pērn, un patlaban tās ir vēsturiski zemākajos līmeņos.

Procentu likmes pērn ir pieaugušas vien ceturtajā ceturksnī, taču tā varētu būt arī tikai viena ceturkšņa svārstība, skaidro Swedbank eksperts Andrejs Semjonovs. Pērn kopumā likmes tomēr ir bijušas par bāzes punktu mazākas, un pieaugoša tendence nav bijusi.