Cīņa ar it kā naudas atmazgāšanu ir kļuvusi par efektīvu instrumentu nerezidentu padzīšanai no Latvijas, lai šo nerezidentu naudu novirzītu citur, tai skaitā arī ofšoru zonām

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Viņaprāt, notiekošais pasaulē ir jāvērtē pēc principa – kas šiem procesiem ir patiesie labuma ieguvēji un kāds ir labums Latvijai. Pēc A. Babra domām, mūsu politiskie līderi atgādina atkarīgo – pārvaldāmo – teritoriju nozīmētus pārvaldniekus, koloniālo aristokrātiju, nevis neatkarīgas valsts vadītājus, kuri saviem «partneriem» ir gatavi ļaut Latvijā īstenot jebkuras viņu iegribas.

Kāda ir pašreizējā situācija Latvijā valsts 100. gadadienas priekšvakarā?

Mēs pa neatkarības gadiem esam ieguvuši 10 miljardus lielu parādu, kura mums nebija un par kuru tagad pat nespējam maksāt procentus, mums aizvien ir negatīva tirdzniecības bilance, mēs esam viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, liela daļa darbspējīgo brīvprātīgajā deportācijā ir pametusi valsti pēc «veiksmes stāsta», atstājot pensionāru slogu uz tā jau novājinātās ekonomikas pleciem. Pateicoties «veiksmes stāstam», tika izglābta zviedru krona un Valdis Dombrovskis realizēja savu sapni nokļūt labā amatā ES. Mēs pazaudējām cukura nozari, daudzus lielus un labus uzņēmumus, kā pēdējo var minēt Liepājas Metalurgu – vienu no lielākajiem eksportētājiem. Mums ir nesodīta OIK zagšanas shēma, veiksmīga Citadeles bankas pārdošana par sviestmaizi partneriem. Ar Edgara Rinkēviča palīdzību atteicāmies no dalības Nord Stream 2 projektā un iespēju nopelnīt šajā projektā klaji atdevām zviedriem. Mēs esam pieradināti pie ES naudām un padarīti atkarīgi, bez ES naudas injekcijas iekšējais patēriņš un budžets sabrūk uzreiz. Un tagad mums vēl atņem finanšu pakalpojumu nozari, kura bija un varēja būt būtisks atbalsts tautsaimniecībai. Caur Rīgu gāja 1% no visu pasaules dolāru darījumiem. Rīgai bija visas iespējas un liels potenciāls pēc Brexit pārņemt no Londonas lielu daļu legālo nerezidentu naudas plūsmu un godīgi pelnīt, bet mums šo iespēju atņēma ar mūsu tautas kalpu atbalstu, kas tiek uzturēti par mūsu nodokļu maksātāju naudu.

ASV FinCen ziņojums, kurā vismaz publiski nebija minēti konkrēti pierādījumi par reāliem atmazgātās naudas pārskaitījumiem, un rezultātā Latvijā trešās lielākās bankas vairs nav. ABLV Bankas īpašnieki iesniedza pašlikvidācijas priekšlikumu Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, bet LTV raidījumā Rīta panorāma premjers Māris Kučinskis saka, ka šo pašlikvidāciju paredzēts saskaņot ar ASV institūcijām. Tāds paradokss – neatkarīgas valsts Latvijas, kura turklāt ir ES dalībvalsts – lēmums jāsaskaņo ar ASV. Vēl viens dīvains aspekts, ka par šādu «saskaņošanu» ar ASV institūcijām klusē (vismaz publiski nav zināms) Eiropas Centrālā banka, kuras uzraudzībā bija (ir) arī ABLV Banka. Vai tas nozīmē, ka arī šai varenajai iestādei ir «jāstāv pie ratiem», pašlaik nav skaidrs. Tomēr šie secinājumi liek mainīt sapratni par lietu kārtību pasaulē. Vēršu lasītāju uzmanību faktam, ka mums aizliedza apkalpot jebkādus nerezidentus, tai skaitā francūžus, vāciešus, amerikāņus utt., bet atļautie 5% nerezidentu ir standarta matemātiskā kļūda, tātad nekas. Nerezidentu biznesā tikai ļoti neliela daļa pārskaitījumu bija naudas atmazgāšana, principā Latvija nerezidentiem bija pievilcīga ļoti augstā banku servisa dēļ, kur mūsu konkurenti krietni atpalika.

Nacionālā apvienība, kurai, vismaz pēc nosaukuma vadoties, tā kā būtu jāaizstāv mūsu nacionālās ekonomiskās intereses, aprobežojas ar populismu, bezjēdzīgu soļošanu 16. martā, tautiešu muļķošanu, mēģinot iestāstīt, ka, karojot vācu formā, latvieši varēja iegūt neatkarību. Neveiksmīga manipulācija ar demogrāfiju. Bet toties kāds ir Nacionālajai apvienībai kopā ar Vienotību atbalsts biznesa kapračiem, maksātnespējas administratoru biznesam! Un tas arī izskaidro, kāpēc ir tāda piekrišana pašreizējiem nepatriotiskajiem procesiem. Jo vairāk un lielākas maksātnespējas, jo labāk. Kas būs pēc tam, lai risina citi. Dzīvojam šodien, kamēr varam! Valstī ir novērojama totāla politiķu bezatbildība un nesodāmība.

Paldies vismaz M. Kučinskim par drosmi pateikt to, ko daļa sabiedrības nojauš, – Latvija kā valsts de jure pastāv, bet de facto nepastāv. Tā ir skaudra patiesība, kuru negribam pieņemt, bet, tikai to pieņemot, varam saprast, kādā situācijā esam un ar ko jārēķinās nākotnē.

Ar ko tad būtu jārēķinās?

Ar to, ka ASV samazinās savu lielvaras ietekmi un pakāpeniski to nodos Ķīnai, kura jau daudzās pozīcijās, īpaši ekonomikā, apsteidz ASV. Notiek ietekmju sfēru pārdale. Pēc sankciju kara starp KF un ES tika pasliktināts abu valstu ekonomiskais potenciāls un ieguvējas no tā kļuva ASV un Ķīna. Pirms Ukrainas notikumiem, Maidana, ASV ekonomiskie rādītāji bija ar pastāvīgu kritumu, un ekonomisti jau sāka runāt par Lielās depresijas atgriešanos Amerikā, bet pēc konflikta Ukrainā, pateicoties bēgošai naudai no šīs konflikta zonas un pieguļošajām postpadomijas teritorijām, tai skaitā arī no ES, būtiski palielinājās tiešās investīcijas, kas sasniedza 3,5 triljardus dolāru gadā un kas nonāca ASV ekonomikā, kur uzreiz acīmredzami uzlaboja ASV ekonomiskos rādītājus. Lai varētu saglabāt šos rādītājus, ir jāuztur šis process, naudas plūsma. Būtisku sitienu pa šo plūsmu izdarīja Ķīna, paziņojot, ka turpmāk par naftas produktiem norēķināsies tikai juaņās. Jāsaprot, ka tas ir juaņas pieteikums pretendēt uz vadošās pasaules valūtas lomu, mazinot dolāra lomu nākotnē un attiecīgi samazinot ienesīgās regulārās dolāru emisijas (dolāru drukājamo mašīnu daudzi sauc par likumīgo naudas viltotāju). Jāsaprot, ka Amerikas Federālā rezervju sistēma uzmanīgi seko naudas plūsmām. ASV rūpējas par savu ekonomiku, bet mums jārūpējas par savu.

Ja tiks realizēts partneriem vēlamais plāns, tad Latvijā varētu nepalikt neviena banka ar nacionālo īpašnieku kapitālu. Dominēs skandināvu bankas, un kur šai sakarā skatās tautas kalpi, Nacionālā drošības padome, Nacionālā drošības komisija, Tautsaimniecības komisija utt.? Banku sektors būtiski samazināsies līdz vietējo klientu apkalpošanai, pakalpojumi un naudas resursi klientiem attiecīgi sadārdzināsies. No nacionālās ekonomikas viedokļa tas ir traģiski, jo tie projekti, nozares, kas nepatiks vai konkurēs ar mūsu partneriem, netiks finansēti vai, kā minimums, ar to tiks manipulēts. Mēs jau tāpat no investīciju viedokļa esam padarīti mazpievilcīgi.

Pasaule ir lielu pārmaiņu priekšā, un šajā pārmaiņu procesā mums primāri ir jādomā par mūsu nacionālajām interesēm, sabiedrībai tās ir skaidri jādefinē un jārealizē. Cīņā par ekonomiku partneru nav, ir tikai intereses. Lielvaras par primāro liek ekonomiku, bet mums mēģina iestāstīt pretējo.

Bet ir priekšvēlēšanu laiks, un kuri spēki veidos nākamo valdību – arī nav zināms!

Pašreizējā politiskā sistēma ir kroplīga, mums nav demokrātijas nodrošināšanai nepieciešamās varas dalīšanas, visa vara – likumdevēja, izpildvara un tiesu vara – pieder Saeimai. Ja vajag prasīt atbildību, tad nav no kā. It kā atbild visi kopā, bet konkrēti neviens. Mūsu Saeima ir izveidota pēc Veimāras Republikas parauga. Kā zinām, Veimāras Republika beidzās ar Ādolfiņu, bet Latvijas pirmskara Saeima – ar Ulmani. Ar ko beigsies šī Saeima, būs atkarīgs no mums. Kamēr nebūs politiķu un ierēdņu personīgās atbildības par vārdiem un darbiem, kamēr mēs nesodīsim nacionālo interešu nodevējus, nekas neuzlabosies. Un par visām politiķu un ierēdņu kļūdām maksās godīgais nodokļu maksātājs. Nesodamība veicina bezatbildību, bet katrai kļūdai ir vārds un uzvārds.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.