«Situācija visās trīs Baltijas valstīs ir smaga, tomēr Latvijas ekonomika ir visatkarīgākā no energoresursu cenu izmaiņām un, ja pasaulē turpināsies energoresursu cenu pieauguma tendence, tad Latvijas optimistiskās ekonomikas izaugsmes prognozes ir reāli apdraudētas. Jo tieši tās nozares, uz kuru izaugsmi bija cerības (piemēram, ražošana, transports un loģistika), ka tās palīdzēs pārvarēt krīzi un atgūties Latvijas ekonomikai, ir arī energoresursu izmaksu ziņā vienas no visjūtīgākajām,» skaidro eksperts.

Baltijas valstu uzņēmējdarbības sektoru enerģijas resursu izmaksu salīdzinājums parāda, ka Latvijā šīs izmaksas ir vislielākās, proti – 2 miljardi eiro, savukārt Igaunijā – 1,5 miljardi eiro, bet Lietuvā vismazākās – 1,4 miljardi eiro. Tādejādi Latvija ir lielākais enerģijas patērētājs reģionā, tērējot 76% jeb 1,5 miljardus eiro par degvielu, 19% jeb 0,37 miljardus eiro par elektroenerģiju un 5% jeb 0,11 miljardus eiro par siltuma enerģiju.

Latvijas vadošo ekonomikas sektoru būtiska atkarība no enerģijas produktu cenu pieauguma ir arī draudīgs signāls investoriem, jo, izvēloties investīciju iespējas reģionā, viņi parasti salīdzina visas trīs Baltijas valstis. Tāpēc, lai saglabātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju, valdībai visdrīzāk būs jādomā par jauniem ekonomiskās plānošanas pasākumiem, skaidro SIA KPMG Baltics Enerģētikas sektora vadītājs Gregorijs Rubinčiks.

Arī Finanšu ministrija jau šobrīd ir uzsvērusi, ka energoresursu izmaksām ir arvien būtiskāka loma Latvijas patēriņa cenu kāpumā, kas īpaši iezīmējās, analizējot šā gada marta inflācijas rādītājus. Ministrija norāda, ka lielākās bažas sagādās ražotāju un loģistikas uzņēmumu spēja pielāgoties enerģijas resursu izmaksu kāpumam, nepalielinot savu produktu un pakalpojumu cenas.

Arī nesenais Baltijas uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas Pulss 2012 parādīja, ka uzņēmējiem energoizmaksu jautājums ir ļoti aktuāls. Vērtējot energoresursu cenu izmaiņu ietekmi uz uzņēmumu darbu, Latvijas uzņēmēji uzsvēra, ka visvairāk viņus ietekmē elektroenerģijas un dīzeļdegvielas cenu izmaiņas. Savukārt 19% respondentu, lai optimizētu enerģijas izmaksas, bija izšķīrušies par enerģijas piegādātāja nomaiņu.