Finanses
2017. gada 27. februāris 14:01
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
IIN reforma nepieciešama, lai mazinātu lielo darbaspēka nodokļu slogu un veicinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Reformas ietvaros paredzēts izlīdzināt nodokļu likmes dažādiem ienākumu veidiem, novēršot iespējas izvairīties no nodokļu samaksas un mazinot priekšrocības kādam no ienākumu veidiem (horizontālais taisnīgums).
IIN priekšlikumi
Algas ienākumi: samazināt likmi par 3 procentu punktiem (līdz 20%). Reālo ienākumu pieaugums tautsaimniecībā atspoguļosies patēriņa kāpumā un augstākos patēriņa nodokļu ieņēmumos valsts budžetā, tādējādi mazinot pasākuma tiešo negatīvo fiskālo ietekmi.
Kapitāla pieauguma ienākumi: palielināt likmi par 5 procentu punktiem (no 15% uz 20%), izlīdzinot likmi ienākumiem neatkarīgi no ienākumu veida. Apliekamo ienākumu bāze nemainās. • Kapitāla ienākumi: paaugstināt pamatlikmi par 10 procentu punktiem (no 10% uz 20%), izlīdzinot likmi ienākumiem neatkarīgi no ienākumu veida. Apliekamo ienākumu bāze sašaurinās, jo dividendes turpmāk vairs netiek apliktas saskaņā ar IIN regulējumu, bet atbilstoši UIN regulējumam, to reformējot.
Ienākumu nodokļa progresivitāti risināt, diferencējot neapliekamo minimumu un/vai nodokļa atlaides par apgādājamām personām.
Ienākumu nevienlīdzību mazināt, reformējot sociālo pabalstu programmas, mērķtiecīgi saistot saņemamo pabalstu veidus un apjomu ar saņēmēja ienākumu līmeni. Saskaņā ar Latvijas Bankas aprēķiniem piedāvātās ienākuma nodokļu pārmaiņas rada pozitīvu makroekonomisko un samērā nelielu negatīvu fiskālo ietekmi, veicinot uzņēmumu konkurētspēju un palielinot ekonomisko aktivitāti
Savukārt attiecībā uz ienākumu pārdali no augstāku ienākumu grupām uz zemāku ienākumu grupām (vertikālais taisnīgums) lielāka uzmanība būtu jāvelta sociālo pabalstu reformai. Atbilstoši Pasaules Bankas vērtējumam nevienlīdzības mazināšanā lielāka loma būtu piešķirama pabalstiem. Caur nodokļiem nodrošinātais ienākumu pārdales apjoms, lai gan mazāks nekā ES turīgo valstu rādītāji, Latvijā jau pašlaik ir samērā liels, īpaši salīdzinājumā ar Centrālās Eiropas un Austrumeiropas ES valstu rādītājiem. Ienākumu nevienlīdzības mazināšanai Latvijā būtu 20 apsverami divi galvenie rīcības virzieni.
Pirmkārt, vairākas nodokļu atlaides, kas pašlaik tiek piemērotas visām iedzīvotāju grupām neatkarīgi no ienākumu līmeņa, būtu iespējams reformēt, lai mērķtiecīgi sniegtu sociālo palīdzību cilvēkiem, kuru ienākumi ir zemāki par noteiktu līmeni.
Otrkārt, līdzīgi iespējams padarīt mērķtiecīgāku un efektīvāku arī pašreizējo sociālo pabalstu sistēmu, samazinot pieejamo pabalstu veidus un apjomu iedzīvotājiem ar lieliem ienākumiem un paaugstinot iedzīvotājiem ar maziem ienākumiem.
IIN reforma nepieciešama, lai mazinātu lielo darbaspēka nodokļu slogu un veicinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Reformas ietvaros paredzēts izlīdzināt nodokļu likmes dažādiem ienākumu veidiem, novēršot iespējas izvairīties no nodokļu samaksas un mazinot priekšrocības kādam no ienākumu veidiem (horizontālais taisnīgums).
IIN priekšlikumi
Algas ienākumi: samazināt likmi par 3 procentu punktiem (līdz 20%). Reālo ienākumu pieaugums tautsaimniecībā atspoguļosies patēriņa kāpumā un augstākos patēriņa nodokļu ieņēmumos valsts budžetā, tādējādi mazinot pasākuma tiešo negatīvo fiskālo ietekmi.
Kapitāla pieauguma ienākumi: palielināt likmi par 5 procentu punktiem (no 15% uz 20%), izlīdzinot likmi ienākumiem neatkarīgi no ienākumu veida. Apliekamo ienākumu bāze nemainās. • Kapitāla ienākumi: paaugstināt pamatlikmi par 10 procentu punktiem (no 10% uz 20%), izlīdzinot likmi ienākumiem neatkarīgi no ienākumu veida. Apliekamo ienākumu bāze sašaurinās, jo dividendes turpmāk vairs netiek apliktas saskaņā ar IIN regulējumu, bet atbilstoši UIN regulējumam, to reformējot.
Ienākumu nodokļa progresivitāti risināt, diferencējot neapliekamo minimumu un/vai nodokļa atlaides par apgādājamām personām.
Ienākumu nevienlīdzību mazināt, reformējot sociālo pabalstu programmas, mērķtiecīgi saistot saņemamo pabalstu veidus un apjomu ar saņēmēja ienākumu līmeni. Saskaņā ar Latvijas Bankas aprēķiniem piedāvātās ienākuma nodokļu pārmaiņas rada pozitīvu makroekonomisko un samērā nelielu negatīvu fiskālo ietekmi, veicinot uzņēmumu konkurētspēju un palielinot ekonomisko aktivitāti
Savukārt attiecībā uz ienākumu pārdali no augstāku ienākumu grupām uz zemāku ienākumu grupām (vertikālais taisnīgums) lielāka uzmanība būtu jāvelta sociālo pabalstu reformai. Atbilstoši Pasaules Bankas vērtējumam nevienlīdzības mazināšanā lielāka loma būtu piešķirama pabalstiem. Caur nodokļiem nodrošinātais ienākumu pārdales apjoms, lai gan mazāks nekā ES turīgo valstu rādītāji, Latvijā jau pašlaik ir samērā liels, īpaši salīdzinājumā ar Centrālās Eiropas un Austrumeiropas ES valstu rādītājiem. Ienākumu nevienlīdzības mazināšanai Latvijā būtu 20 apsverami divi galvenie rīcības virzieni.
Pirmkārt, vairākas nodokļu atlaides, kas pašlaik tiek piemērotas visām iedzīvotāju grupām neatkarīgi no ienākumu līmeņa, būtu iespējams reformēt, lai mērķtiecīgi sniegtu sociālo palīdzību cilvēkiem, kuru ienākumi ir zemāki par noteiktu līmeni.
Otrkārt, līdzīgi iespējams padarīt mērķtiecīgāku un efektīvāku arī pašreizējo sociālo pabalstu sistēmu, samazinot pieejamo pabalstu veidus un apjomu iedzīvotājiem ar lieliem ienākumiem un paaugstinot iedzīvotājiem ar maziem ienākumiem.
Izvērtējot Latvijas nodokļu sistēmu, var secināt, ka nelielais iekasēto nodokļu īpatsvars attiecībā pret IKP nenozīmē, ka Latvijā ir mazs nodokļu slogs un tāpēc būtu jāpalielina nodokļu likmes, norāda Latvijas Bankas eksperti.
Ir pārliecinošas liecības tam, ka nodokļu likmes Latvijā atsevišķās jomās ir pārāk augstas, savukārt liels potenciāls saistīts ar iekasējamības uzlabošanu. Nemainot kopējo nodokļu slogu, Latvijas nodokļu struktūru iespējams uzlabot, lai veicinātu tautsaimniecības konkurētspēju un izaugsmi.
Latvijas Banka skaidro, ka izvērtējusi daudzu valstu pieredzi un nodokļu modeļus, tajā skaitā, NĪN un akcīzesnodokļa jomā, kuru reformās nepārprotami vērojams fiskālais potenciāls. Tomēr, novērtējot nodokļu dažādo ietekmei uz izaugsmi, Nodokļu stratēģijā 20/20 uzmanība pievērsta priekšlikumiem, kuri veicina ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību, t.i., IIN, UIN un PVN pārmaiņām.
Nodokļu stratēģijas pieejas pamatā ir nodokļu sloga līdzsvarošana, nodokļu sistēmas vienkāršošana un ēnu ekonomikas mazināšana. Pazeminot IIN likmi, samazinātos darbaspēka izmaksas un palielinātos mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, un tas veicinātu patēriņa kāpumu. Mazinoties darbaspēka izmaksām, būtiski pieaugtu arī uzņēmumu konkurētspēja. Saskaņā ar Latvijas Bankas aprēķiniem ienākuma nodokļu pārmaiņas rada pozitīvu makroekonomisko un samērā nelielu negatīvu fiskālo ietekmi. Vienlaikus UIN reformas rezultātā reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli veicinātu uzņēmumu attīstību, kreditēšanas kāpumu un investīciju pieaugumu. Turklāt vienkārša un ātra administrēšana mazinātu birokrātisko slogu gan uzņēmumiem, gan valsts iestādēm. PVN likmes paaugstināšana palielinātu slogu mazturīgajiem iedzīvotājiem un mazinātu ekonomisko izaugsmi, tāpēc nav atbalstāma. Turklāt jaunākās EK iniciatīvas paver iespēju būtiski paplašināt PVN reversās (apgrieztās) maksāšanas kārtības piemērošanu, mazinot ar PVN likmes piemērošanu saistītās krāpniecības iespējas un palielinot valsts budžeta ieņēmumus. Kopumā Latvijā ir liels potenciāls, lai mazinātu izvairīšanos no nodokļu samaksas un uzlabotu nodokļu iekasēšanu. Iespējams turpināt nodokļu pārvaldības digitalizēšanu, tādējādi nodrošinot ne tikai ērtāku un ātrāku, bet arī caurredzamāku nodokļu administrēšanu. Ēnu ekonomikas samazināšana par 50% ļautu palielināt Latvijas nodokļu ieņēmumus līdz 35% no IKP, nepaaugstinot nodokļu likmes.
Kādas nodokļu izmaiņas piedāvā Latvijas Banka, iespējams aplūkot galerijā augstāk!
