Piedāvājums arī paredz emitēt aizsardzības obligācijas, kas būtu balstītas valdības krājobligācijās, un no iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas, kas nonāk pie pašvaldībām, katru gadu civilajai aizsardzībai novirzīt 25 miljonus eiro.

Pelņas nodokļa likmes celšana par vienu procenta punktu ietekmēs budžetu tikai 2026.gadā, pašlaik šī likme ir 15%. Lai 2025.gadā iegūtu papildu līdzekļus aizsardzībai, ministrija ierosina pagarināt pagaidu banku solidaritātes iemaksas termiņu.

"Paredzam, ka ārkārtējie apstākļi finanšu sektorā turpināsies vismaz 2025.gadā. Līdz ar to likumā [Par pagaidu solidaritātes nodevu] tiek veikti grozījumi, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus," otrdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Gintare Skaiste.

Ministrija piedāvā 2025.gadam nodevu aprēķināt tāpat kā 2024.gadam, pamatojoties uz banku tīrajiem procentu ienākumiem 2019.-2022.gadā. Plānots, ka valsts budžetā tas ienesīs aptuveni 60 miljonus eiro.

Ministrijas ierosinājums paredz palielināt samazināto ienākuma nodokļa likmi mazajiem uzņēmumiem par vienu procenta punktu līdz 6%, atcelt īpašus ienākuma nodokļa režīmus apdrošināšanas un veselības aprūpes nozarēm un ierobežot atvieglojumus videi draudzīgām automašīnām.

"Galvenie papildu ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes paaugstināšanas nāktu 2026.gadā, bet, pateicoties uzņēmumu nodokļa avansa maksājumam, daļa ieņēmumu būtu pieejama 2025.gadā," paskaidroja Skaiste.

Tiek ierosināts arī atgriezties pie iepriekšējās valdības iniciatīvas: vairāk nekā par pusi - no 45 000 eiro līdz 20 000 eiro - samazināt gada ienākumu maksimālo robežu personām, kas strādā ar uzņēmējdarbības atļaujām. Tiem, kas pelna vairāk nekā 20 000 eiro, jāreģistrējas kā pašnodarbinātām personām.

Tāpat līdzās plānam palielināt akcīzes nodokļus turpmāko trīs gadu laikā ir ierosināts palielināt akcīzes nodokli (akcīzes nodoklis kopā ar pievienotās vērtības nodokli) arī visām degvielām par sešiem centiem.

Paredzēts iekasēt papildu līdzekļus, ieviešot 10% iemaksu par apdrošināšanas līgumiem, izņemot dzīvības apdrošināšanu un fizisko personu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

Skaiste uzsvēra, ka tāds nodoklis ir daudzās Eiropas Savienības valstīs. Viņa piebilda, ka par nodokli apdrošināšanas līgumiem vēl notiks konsultācijas ar tirgus dalībniekiem, tādēļ to varētu ieviest no 2025.gada vidus.

Ja parlaments apstiprinās Finanšu ministrijas piedāvājumu, 2025.gadā valsts budžeta ieņēmumi varētu palielināties par 297,8 miljoniem eiro, 2026.gadā - par 421,2 miljoniem eiro un 2027.gadā - par 436,5 miljoniem eiro.

Finanšu ministrija norādīja, ka šie priekšlikumi līdz 2030.gadam palielinās aizsardzības finansējumu līdz aptuveni 3% no iekšzemes kopprodukta.

Valdība tā dēvēto aizsardzības finansējuma pakotni, kuru veido deviņi likumprojekti un koncepcijas likums par papildu nodokļiem apdrošināšanas līgumiem, izskatīšanai parlamentā plāno iesniegt līdz pavasara sesijas beigām.

Valsts aizsardzības finansējums jāpalielina, lai ātrāk attīstītu Lietuvas armijas divīziju un uzņemtu Vācijas brigādi.